|
Fragmenti
6
Tādēļ tā saka Dievs Tas Kungs: "Redzi, Mani kalpi ēdīs, bet jūs būsit izsalkuši; redzi, Mani kalpi dzers, bet jūs būsit izslāpuši; redzi, Mani kalpi priecāsies, bet jūs stāvēsit nokaunējušies!"
Jesajas 65:13
"Ļauj saviļņoties arvien savām domām virzienā uz Mani, lai tu nepaliktu vienaldzības valgos saistīts uz visiem laikiem, kāds ir pasaules kunga (sātana) mērķis. Viņš grib tevi padarīt par dzīvu mironi, vēl tev fiziski dzīvam esot, un sastindzināt visus tavus locekļus, lai tie nedarbotos citu labā, jo, ja tu sāksi darīt to, tu kļūsi Mans.
Kamēr tevī katra sirds kvēle ir izdzisusi un nekas nespēj to atjaunot, tu esi visiem praktiskiem nolūkiem miris. No tevis vēl nekāpj līķa smaka, bet tu esi ļoti tuvu tam, jo tevī vairs nav nekā, kas cilvēku dara dzīvu un uzņēmīgu pret pasaules ciešanām.
Vai tas tevi nepārsteidz, ja Es saku: ‘ciešanām’? Vai tu domā, ka ikviens ir laimīgs, izņemot tevi? Ja tu tā domā, mīļais, tu dziļi maldies. Pasaule noraida Mani un visu to, par ko Es iestājos, bet līdz ar to tā noraida arī to ceļu, kāds ikvienam jāiet, lai viņš varētu justies pilnā mērā laimīgs.
Tu zini to, ka tā Es esmu to nolicis jau no Radīšanas sākuma, ka vienīgi Manī cilvēks var atrast savu visdziļāko piepildījumu un savu patieso laimi. Un šī ir viena no pirmajām lietām pasaulē, kas cilvēkam ir jāatklāj viņa lielajā dzīves skolā: bez Manis neviens nevar justies patiesi laimīgs. Un tas, kas ir nelaimīgs, cieš, jo tas nes tādas nastas uz saviem pleciem, kuras Es būtu varējis no tiem viegli noņemt.
Viņu grauž nemiers, slepena vai atklāta neapmierinātība ar daudzām lietām un it īpaši ar tām, kurās tas cerēja atrast to augsto, nemainīgo laimi, pēc kādas ilgojas ikviens.
Pat mīlestība cilvēku starpā, uz kuru tiek liktas tik lielas cerības, drīz vien apsūbē un viņas mirdzums zūd, jo nekas uz šīs zemes nav mūžīgs un nekas nepaliek tāds, kāds tas ir bijis sākumā- nemainīgs un bez pārgrozību ēnas.
Visur, kur cilvēks nemeklē garīgo atjaunošanos Manī, lietas top ikdienišķas, necilas un pelēkas, un nekas, ko pasaule piedāvā, nespēj visu atgriezt pirmatnējā mirdzumā. Ja cilvēks nav izvēlējies ceļu augšup caur Mani, tā ceļš negrozāmi iet uz leju. jo tā tas saskan ar Manu likumību.
Kādu dienu cilvēkam būs jāsaprot, ka nekas, absolūti nekas pasaulē nevar atvietot Mani un ka tā domāt ir dziļākie maldi, kādos cilvēks var iekrist. Tikai šādā praktiskā veidā dzīvojot, vērojot dzīvi un mācoties, cilvēks atklāj pašas dziļākās patiesības tādā veidā, ka tās vairs neatstās viņa domāšanu. Un tad, kad tas būs jau noticis fakts- kad viņš Mani būs meklējis un atradis- viņš varēs būt Mans visā pilnībā, nevis tikai vārdos vien, kā tas bija līdz tam.
Tādēļ topi redzīgs un atver savas acis un ausis Manām Patiesībām! Ar to tu nevari zaudēt neko, bet iegūt tu vari ārkārtīgi daudz. Āmen. Āmen."
26. jūlijā, 1973. gadā
16
Svētlaimīgs un svēts ir tas, kam daļa pie pirmās augšāmcelšanās. Pār tādiem otrai nāvei nav varas; bet tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs kopā ar Viņu tūkstoš gadu.
Atklāsme 20:6
"Tuvojoties lielajai pievilšanai, no Manis atstāsies un piebiedrosies atkritējiem arvien jauni un jauni ticīgo pulki. Ticīgo, īstenticīgo paliek arvien mazāk un par viņiem atklāti ņirgājas un viņus izsmej visi tie, kas prot tikai visu apsmiet un nolikt pie vietas...
Tava atbilde būs pacietība un dziļa izpratne, kas būs redzama tavās garīgajās acīs. Un tu nebeigsi tiem stāstīt par Viņu, kas ir ar mieru mīlēt katru, kas atstāj pasaules grēka ceļus un nāk un atgriežas sava īstā Tēta ceļos. Tu ar aizrautību stāstīsi viņiem par to, ka esi sajutis Viņa Spēku savā dzīvē un cik ļoti tā ir mainījusies pēc tam, kad tu sāki saprast lietas pēc būtības, arī par to milzīgo, bezgalīgo mieru, kas ienāca tavā sirdī, kad tu beidzot biji nolēmis pilnīgi nostāties Manā pusē. Tu liecināsi par to ar visu savu dzīvi, ar saviem labajiem, nepiespiestajiem, no sirds plūstošajiem darbiem un ar visu, ko vien tu vari iespēt, lai tikai atvieglinātu tos, kam tajā brīdī klāsies grūti.
Un tu rīkosies tā, it kā Es pats stāvētu aiz tevis un teiktu: ‘Dari visu tā un tā un nevis kā ļaunā pasaule to dara.’ Un tad, tici Man, tu būsi bezgala apmierināts, un daudzi no tiem, kas būs atgriezušies caur to Gaismas stariņu, ko tu būsi pavēris viņu acu priekšā, būs tev pateicīgi. Dari to arvien! Neatkāpies no šī uzdevuma nekādos apstākļos!
Esi arvien Mana pilnība! Tikai tā tava dzīve kļūs par liesmojošu uguns upuri un pierādījumu, ka ļaunais nekad nevar uzvarēt labo un tos, kas ir iestājušies cīņā, bruņoti ar labā ieročiem. Par to, lai tas tā notiktu, rūpējos Es pats. Bet tev jādara sava daļa! Āmen. Āmen."
1. martā, 1969. gadā
65
Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.
Efeziešiem 5:15-17
"Kādās valstīs pirms Lielās Dienas atnākšanas iestāsies lieli plūdi. Tie, kas būs paslēpušies, nevarēs ilgāk tā pastāvēt un arī tiem būs jāiznāk dienas gaismā. Visur redzēs darbojamies Manu Spēku caur dabas parādībām un brīnumiem! Visa darbošanās izraisīs tādu katastrofu, kādu cilvēks vēl nav piedzīvojis un arī pēc tam vairs nepiedzīvos.
Tika atraisītas uguns vētras un nolaizīs zemi. No nešķīstības bedres izkāps ārā pats Ļaunais (sātans) un degs līdzi visam citam (sk. Ecehiēla gr. 28:18,19), kas pastāv, līdz nekas nebūs palicis pāri.
Sargies no tāda likteņa, jo, kā Es esmu teicis, cilvēks ir radīts mūžīgai pastāvēšanai. Ja tas vēlas, tam nav jāaiziet bojā nevienā lietā. Bet ja tu būsi biedrojies ar To Ļauno, tavs liktenis būs visai bēdīgs līdz ar visiem pārējiem, kas nebūs vēlējušies staigāt Manus Ceļus.
Nedomā, ka tu zini visas lietas labāk. Ir milzums daudz tādu lietu, kuras tu nemaz nezini. Un ja tev šodien tiek atklātas lietas un viss tiek parādīts patiesības gaismā, necenties to visu noniecināt, jo ar to tu tālu netiksi. Visur tu sadursies ar neveiksmēm, ar neizdošanos, ar galvassāpēm, ar postu un bēdām.
Tādēļ labāk pieķeries pie Manis ar visu savu sirdi un tad vairs nelaid Mani vaļā, lai arī tu varētu būt nesalīdzināmi laimīgāks kā tie daudzie, kas tik tālu vēl nav dzīvē nonākuši. Tad tu arī godāsi Mani no visas savas sirds, labprātīgi un nepiespiesti.
Āmen. Āmen."
19. jūlijā, 1969. gadā
|
