Apustuļu darbi

Zināmā nozīmē Apustuļu darbi ir Jaunās Derības visvērtīgākā grāmata. Ja nebūtu šīs grāmatas, mēs, izņemot liecības, kas iegūstamas no apustuļa Pāvila vēstulēm, neko nezinātu par agrīnās Baznīcas attīstību.

Histogrāfija pazīst divas metodes. Viena no tām mēģina izsekot notikumu gaitai dienu pēc dienas, nedēļu pēc nedēļas, bet otra it kā atver logu rindu uz tā vai cita laika svarīgiem notikumiem un izcilām personībām. Rakstot Apustuļu darbus, tika pielietota tieši šī otrā metode.

Mēs to saucam par Svēto apustuļu darbu grāmatu, jo grāmata jau arī pretendē uz to, lai dotu izsmeļošu atskaiti par apustuļu darbiem. Tajā bez Pāvila ir pieminēti vēl tikai trīs apustuļi. Apd 12:2 tikai vienā īsā teikumā ir teikts, ka Jēkabu, Jāņa brāli nogalināja Hērods. Jānis tiek pieminēts, bet viņš nekur nerunā. Tikai par Pēteri grāmata sniedz noteiktu informāciju, bet drīz arī viņš, kā izcila personība, noiet no skatuves. Grāmatas nosaukums grieķu valodā ir Apustuļu vīru darbi un tajā autors ir centies aprakstīt dažus tipiskus agrīnās Kristīgās baznīcas varonīgo vīrišķīgo vadītāju darbus.

GRĀMATAS AUTORĪBA
Kaut arī grāmatā par to nekas nav teikts, jau no seniem laikiem par tās autoru uzskata Lūku. Par Lūku pašu mums ir zināms ļoti maz. Jaunajā Derībā viņa vārds tiek minēts trīs reizes: Kol 4:14; Flm 1:24; 2Tim 4:11. No tā mēs droši varam secināt divas lietas: pirmkārt, Lūka bija ārsts, un otrkārt, viņš bija viens no Pāvila visvērtīgākajiem palīgiem un viņa visuzticamākais draugs, tāpēc ka bija ar viņu pat tā pēdējā ieslodzījumā cietumā. Mēs varam secināt, ka viņš bija nācis no pagāniem. Pāvils Kol 4:11 beidz sarakstu ar vārdiem un apsveikumiem no apgraizītajiem, tas ir no jūdiem; 12. pants iesāk jaunu sarakstu, kurā ir minēti pagānu vārdi. No šejienes mēs izdarām interesantu secinājumu, ka Lūka bija vienīgais Jaunās Derības autors, kas cēlies no pagāniem. To, ka Lūka bija ārsts, var uzminēt no tā, ka viņš instinktīvi lieto medicīniskus terminus. Lūkas evaņģēlijā 4:35, stāstot par cilvēku, kurā bija nešķīstais gars, viņš ar izteicienu "to nogāza zemē viņu vidū" lietoja precīzu medicīnisku terminu "konvulsijas". Lk 9:38, attēlojot cilvēku, kas lūdz Jēzu: "Es Tevi lūdzu, apskati manu dēlu," - viņš izmanto tipisku vārdu, ar kuru apzīmē ārsta apmeklējumu pie slimnieka. Visinteresantākais piemērs minēts izteikumā par kamieli un adatas aci. To min visi trīs sinoptisko evaņģēliju autori (Mt 19:24; Mk 10:25; Lk 18:25).

Matejs un Marks izmanto grieķu vārdu rafis, ar ko parasti apzīmē skrodera vai mājsaimnieces adatu. Vienīgi Lūka lieto grieķu vārdu belone, kas apzīmē ķirurga adatu. Lūka bija ārsts, un pilnīgi dabiski, ka no viņa spalvas nāca ārstu leksika. KAM GRĀMATA BIJA DOMĀTA Gan savu evaņģēliju, gan Apustuļu darbus Lūka rakstīja Teofilam (Lk 1:3; Apd 1:1). Mēs varam tikai minēt, kas bija Teofils. Lk 1:3 viņš to nosauc par "cienījamo Teofilu", kas patiesībā nozīmē jūsu ekselence un apzīmē augsti stāvošu cilvēku Romas impērijā. Te pastāv trīs iespējamības. 1) Varbūt, ka šī cilvēka vārds nemaz nav Teofils.

Tais laikos būt kristietim bija bīstami. Vārds Teofils sastāv no diviem grieķu vārdiem theos- tas ir Dievs, un filen- mīlēt. Varbūt, ka Lūka rakstīja Dievu mīlošam cilvēkam, un drošības apsvērumu dēļ nesauca viņu īstajā vārdā. 2) Ja Teofils bija reāls cilvēks, tad viņam vajadzēja būt augstam ierēdnim. Droši vien Lūka viņam rakstīja, lai parādītu, ka kristietība ir brīnišķīga reliģija un kristieši – godprātīgi cilvēki. Iespējams, ka viņš gribēja pārliecināt valsts ierēdni, lai nevajā kristiešus. 3) Trešā teorija, romantiskāka par pārējām, balstās uz to, ka Lūka bija ārsts, bet senatnē ārsti bija galvenokārt vergi. Tika izteikts minējums, ka Lūka ir bijis smagi slimā Teofila ārsts, kas ar savu ārstēšanas māku un rūpēm atgriezis viņam veselību, bet tas kā pateicības zīmi atdevis Lūkam brīvību. Un, iespējams, kā pateicības zīmi par to Lūka savam labdarim uzrakstīja visdārgāko – stāstījumu par Jēzu.

Pāri par 50 gadus Ikdienas Bībeles studiju komentāri ir bijuši ideāls palīgs Bībeles studēšanai. Mazai tautai - latviešiem - tiek dota unikāla iespēja iepazīties ar Viljama Barklija gudrību. Ikdienas Bībeles studijas palīdzēs atklāt ikvienam, ko īsti nozīmē Jaunās Derības vēsts un īpaši. ko tā nozīmē tieši šodien.

Profesors Viljams Barklijs (1907 - 1978) bija pasaulē pazīstams Jaunās Derības skaidrotājs un profesors Glazgovas Universitātē Skotijā. Viņš sarakstījis vairāk nekā piecdesmit grāmatas, un, šķiet, ar saviem 17 Bībeles komentāru sējumiem ir vispazīstamākais Svēto Rakstu pētnieks starpkonfesionālajā kristīgajā vidē.