|
Fragmenti
Ievads
Šīs mācības mērķis ir “Kā sekmīgi gavēt.” Tā nav parasta sludināšanas vēsts, bet gan praktiska mācība par dažādiem gavēšanas veidiem. Daudzi cilvēki vaicā: Kā man gavēt? Cik ilgi gavēt? Cik bieži man gavēt? Kā man izbeigt savu gavēni? Šīs vēsts mērķis ir atbildēt uz visiem šiem jautājumiem un novērst kļūdas, kas rodas gavēšanas sakarā.
Domāju, ir labi iesākt ar gavēšanas definīciju. Definīcija, ko daudzas reizes esmu lietojis, ir šī: gavēšana ir atsacīšanās no barības, lai īstenotu garīgus mērķus. Parasti tā nav atsacīšanās no šķidruma, bet tikai rupjas barības lietošanas, kaut gan Bībelē minēti daudzi gadījumi, kad cilvēki gavējot ne ēda, ne arī dzēra ūdeni, un tas turpinājās līdz četrdesmit dienām. Šajā grāmatā mēs runāsim par gavēšanu kā atsacīšanos no barības garīgu mērķu īstenošanas nolūkā.
Daudzi no cilvēkiem, kas ir vaicājuši: ”Kā man gavēt?”, ir kristieši un draudzes locekļi jau daudzus gadus. Acīmredzams, neviens viņiem nav mācījis par gavēšanu, kaut gan Bībelē par to ir daudz rakstīts. Daudzi cilvēki kaut ko zin par lūgšanu, tāpēc es domāju, būs labi iesākt, norādot uz paralēlēm starp gavēšanu un lūgšanu.
Kalna sprediķī Mateja 6 Jēzus runā iesākumā par lūgšanu un tad par gavēšanu. Stāstot par abām šīm lietām, Viņš lieto vienus un tos pašus vārdus. Galvenā atšķirība ir tā, ka, runājot par lūgšanu, Viņš lieto lūgšanas paraugu, ko mēs saucam par Tā Kunga lūgšanu. Tomēr domāju, ka ir būtiska paralēle starp gavēšanu un lūgšanu, un es norādīšu uz diviem tās aspektiem.
Mēs visi zinām, ka varam lūgt individuāli; lielākā daļa no mums tāpat ir pazīstami ar lūgšanu grupā. Grupas lūgšanas mēs parasti saprotam kā lūgšanu sapulces. Atsevišķa individuāla lūgšana ir lūgšana, ko mēs darām paši. Es ticu, ka arī gavēšanā ir tas pats- ir grupas gavēšana, kur cilvēki gavē kopā, un ir individuāla gavēšana, kur cilvēks gavē viens pats.
Mēs esam tāpat pazīstami ar diviem lūgšanu veidiem: (1) regulāru lūgšanu noteiktā dienas daļā un (2) īpašu lūgšanu, kad Svētais Gars mūs vada lūgt īpašā laikā ārpus mūsu parastā lūgšanu laika kādai īpašai vajadzībai.
Tas pats, es ticu, attiecas arī uz gavēšanu. Jābūt regulāriem gavēšanai laikiem- es domāju, gavēšanai ir jābūt regulārai katra disciplinēta kristieša dzīvē,- bet ārpus parastajiem gavēšanas laikiem ir jābūt laikam, kad Svētais Gars mūs vada gavēt papildus. Un tā, mēs redzam, ka pastāv paralēles starp lūgšanu un gavēšanu.
Tāpat kā ir atsevišķa un kolektīva lūgšana, ir arī atsevišķa un kolektīva gavēšana. Un tāpat kā ir parastais lūgšanas laiks un īpašs lūgšanas laiks, katra kristieša dzīvē arī jābūt parastam gavēšanas laikam un īpašām gavēņa dienām, kad to liek darīt Svētais Gars.
 |
