Dieva kontrabandists

7.nodaļa - Aiz dzelzs priekškara.
Kad es atgriezos Vittē, es konstatēju, ka mājās nekas nav mainījies, tieši tāpat, kā nekas nebija mainījies pēc manas atgriešanās no Indonēzijas. Likās, ka tajā karstajā 1955.gada jūnija rītā ciemats turpināja gulēt tajā pašā stāvoklī, kāda es to atstāju, ta kā man sākumā bija nedaudz nepatīkama sajūta, it ka laiks būtu apstājies. Kad es pārgāju pāri tiltiņam un ienācu pagalmā, Gelte dārzā izkāra veļu. Šeit, starp citu, bija pārmaiņas, uz lieveņa spēlējās mazs puisītis, Geltes dēls.
“Sveiki!” es nokliedzos. “Vai mājās kāds ir. Tas esmu es, Andi!”
Un tūlīt ne kaut kurienes parādījās visa ģimene. Atskanēja kliedzieni, sveicieni, mani apskāva, un tūlīt sākās sensenās problēmas apspriešana: kur kurš gulēs, kad mājās ir atgriezies tēvocis Andrevs.