Es redzēju debesis


Cena:
Cena ar atlaidi€1,55

Apraksts

Astoņgadīgā Roberta piedzīvojumi debesīs ar Jēzu. Unikāla gadījuma apraksts.
...Mēs ar Jēzu kļuvām draugi. Viņš mani pavadīja pastaigā pa debesīm. Mēs ļoti ērti savā starpā jutāmies. Es ne mazākā mērā neuztraucos par to, kā es biju ģērbies, ko man teikt, vai arī, ko man tagad darīt. Es biju ģērbies līdzīgi ikvienam citam.
Visi svētie bija ģērbušies baltā taisnošanas apģērbā. Dažiem no viņiem bija dārglietas. Es redzēju, ka tiem ap vidu ir apjozta plata josta - vienam sarkana, citam dzeltena u.t.t. - lai sevi izgreznotu un skaisti izskatītos.
Es nesaprotu ļaudis, kas domā, ka debesīs nebūs nekādas nodarbošanās, izņemot lidināšanās pa mākoņiem. Kad tu nonāksi debesīs, tev būs savs darbs, bet tas būs tavs vismīļākais darbs, kādu tu jebkad sev spēj iedomāties. Tu nelidosi visapkārt, lai nedarītu neko! Tas ir slinkums, un debesīs nav garlaicības!...
...Drīz varēja saskatīt kādu milzīgu ēku, līdzīgu kādam no mūsu sapulču centriem šeit virs zemes. Tūkstoši un atkal tūkstoši svētie devās uz to. Ēkai visapkārt bija kvēlojošs godības vainags.
Fragmenti

1. nodaļa
Jēzus, zelta ielas un dzīvnieki
Ir jau jālielās, kaut gan tas neder, es tagad runāšu par Tā Kunga parādībām un atklāsmēm.
Es pazīstu cilvēku iekš Kristus, priekš četrpadsmit gadiem- vai miesa, vai ārpus miesas, nezinu, Dievs to zina- tas tika aizrauts trešajās debesīs.
Par to pašu cilvēku es zinu, ka tas- vai miesā, vai ārpus miesas, nezinu, to Dievs zina-
Tika aizrauts paradīzē un dzirdēja neizsakāmus vārdus, ko cilvēkam nav ļauts izrunāt.
- 2. Korintiešiem 12:1-4
Pašā iesākumā visam jums ir jāzin, kā es uzaugu, lai jūs nedomātu, ka esmu nonācis no citas planētas. Es uzaugu vasarsvētku ticīgo ģimenē Talsā, Oklahomā.
Mana vecmāmiņa, kas dzīvoja kopā ar mums, lielāko laika daļu spieda mani atrasties uz ceļiem. Viņa lika man lūgt, lūgt, lūgt, lūgt, lūgt. Viņa pat uzstādīja virtuves pulksteni un teica: "Piecpadsmit minūtes!" Un ja es nelūdzu piecpadsmit minūtes, es pēc tam dabūju rīkstes. Viņa stāstīja man: "Ja tu gatavojies kaut ko darīt priekš Dieva, tev par to ir jālūdz." Viņa bija tā, kas mani iemācīja lūgt.
Vecmāmiņa mani tāpat iemācīja lasīt manu Bībeli. Ja es neizlasīju savas obligātās četras nodaļas dienā,- lai viena gada laikā Bībele tiktu izlasīta-, es atkal dabūju pērienu.
Reiz kādu dienu 1973. gada vasarā, kad biju 8 gadus vecs, es iegāju savā istabā, lai lasītu obligātās četras nodaļas no Jāņa evaņģēlija. Mana galva pieskārās spilvenam, un mans gars atstāja manu miesu. Es traucos ātrāk par gaismu. Redziet, kad jūs traucieties ātrāk par gaismu, jūs iekļūstat Gara pasaulē. Jums ir jāiegūst ātrums, kas lielāks par gaismas ātrumu.
Es domāju, ka tā ir Paraušana! Tā notiek patreiz! Es lūkojos sev pa labi un pa kreisi, bet neviena neredzēju. Tad es nodomāju: "Tā nevar būt Paraušana. Ja tas tā būtu, šeit būtu mana vecmāmiņa man blakus!"

Produkta informācija

Veids: Grāmatas
Autors/i: Roberts Laiardons
Izdevniecība: Viņa Vārds Manī
Valoda: Latviešu
Vākojums: Mīkstie vāki
Lappuses: 40
Gads: 1995
Izmērs: 15 x 21

iesakām apskatīt

Nesen skatītās