Gatavojies karam


Cena:
Cena ar atlaidi€7,15

Apraksts

Šajā garīgās cīņas instrukcijā Dr. Brauna dalās ar savu septiņgadīgo pieredzi atbrīvot daudzus cilvēkus no sātanisma važām. Šis ir grāmatas "Viņš atnāca atbrīvot saistītos" turpinājums.
Šeit jūs iemācīsieties:
- uzvaroši pretoties sātanam
- kā reaģēt uz bīstamām "Jaunā Laikmeta" mācībām
- atpazīt sātana rituālo apiešanos ar bērniem un kā viņus dziedināt
- kalpot atbrīvošanas sfērā
- kā apieties ar cilvēkiem, kuri saņēmuši atbrīvošanu
Fragmenti

DURVIS, KAS TIKUŠAS ATVĒRTAS BĒRNĪBĀ
Mana lielā pieredze liecina, ka dēmoni mēģina kontaktēties ar cilvēku jau no agras bērnības. Praktiski visi, ar ko es esmu runājusi - kristieši un nekristieši - varēja man pastāstīt par dažādiem „dīvainiem" gadījumiem, kas ar viņiem notikuši agrā bērnībā. Šiem gadījumiem ir dēmonisks raksturs. Parasti tie izpaužas kā nakts murgi miegā, bet patiesībā tā tas nav. Piemēram:

Džims ļoti skaidri atceras vienu gadījumu, kuru viņš piedzīvoja. kad viņam bija 4 vai 5 gadi. Viņa istabā bija liels grāmatu plaukts. Reiz viņš pamodās un apsēdās uz gultas. Viņam likās, kad kāds atrodas istabā. Džims paskatījās uz plauktiem un ieraudzīja dažādas radības. Tās uz viņu skatījās un šāva no lokiem bultas. Šausmu pārņemts, viņš aizskrēja uz vecāku istabu. Viņa vecāki nebija kristieši un šo gadījumu uztvēra kā bērna murgus sapņa laikā.

Ar Dženiju notika cits gadījums. Arī viņas vecāki nebija kristieši. Viņa mantoja daudzus dēmonus, ar kuriem viņai nācās cīnīties, kad viņa bija paaugusies un kļuvusi par kristieti. Viņa skaidri atceras, kas ar viņu bija noticis četru gadu vecumā. Reiz naktī viņa ieraudzīja zaļu monstru, kas staigāja pa viņas istabu. Dženijai no viņa nebija bail. Viņa skaidri atceras, ka šī būtne staigājusi pa istabu un tad aizgājusi uz vecāku istabu. Viņas vecāki nepamodās. Kad viņa tiem nākamajā rītā to pastāstīja, viņi tai teica, ka tas vienkārši ir bijis slikts sapnis.

Džons vienmēr bija zinājis, ka viņa istabas skapī atrodas kaut kas slikts. Viņš nevarēja aiziet gulēt, ja nebija aiztaisījis skapja durvis.

Sjūzija pamodās no tā, ka redzēja kaut kādu melnu monstru, kas nāca viņas istabā un vilka no viņas gultas palagu. Viņš ar saviem nagiem rāva tās palagu. Kad no rīta Sjūzija pamodās, viņas palags tik tiešām bija saplēsts, par ko viņas mamma viņu vienmēr sodīja. Sjūzija bija mantojusi daudzus dēmonus, tādēļ viņa no šī monstra nebaidījās. Baiļu vietā viņa uz to vienkārši dusmojās, jo māte taču viņu par saplēstajiem palagiem sodīs. Sjūzija sāka runāt ar šo būtni un jautāja, kādēļ viņš vienmēr nāk pie viņas un plēš palagus, radot viņai tik daudzas problēmas. Viņš atbildēja, ka viņai nevajagot tik daudz uztraukties, jo viņš palīdzēšot tai tikt „skaidrībā” par viņas mammu, kāpēc viņa meiteni soda. Sjūzija jau agrā bērnībā kļuva par sātanistu sektas biedru. Viņa ļoti ātri un viegli nodibināja sakarus ar garīgo pasauli.

Džūdijas vecāki bija kristieši, bet viņi daudzām lietām nepievērsa uzmanību. Kad Džūdijai bija trīs vai četri gadi, viņa naktīs sāka pamosties un redzēt melnu figūru, kas stāvēja pie viņas gultas. Sākumā viņa bija ļoti nobijusies, bet vecāki viņai teica, ka viņa tikai redzot baisus sapņus. Vēlāk Džūdija ar šo figūru sāka runāt, un ļoti drīz tai pret šo figūru pazuda bailes. Džūdijas vecmāmiņa bija burve, bet pati Džūdija aizrāvās ar buršanu pusaudžu vecumā, ātri un vienkārši nodibinot sakarus ar dēmoniem. Kad viņai bija apmēram trīsdesmit gadu, viņa pieņēma Jēzu. Kāda viņai būtu bijusi dzīve, ja viņas vecāki būtu bijuši pietiekami uzmanīgi un būtu apstādinājuši dēmonu iedarbību uz Džūdiju jau agrā bērnībā?

Stīvs - vēl viens bērns, kas jau bērnībā bija izbaudījis sātana ietekmi. Viņš bieži pamodās, zem savas gultas jūtot „ļaunumu.” Kad viņš mēģināja kustēties vai saukt palīgā, tad sajuta sevi pilnībā paralizētu. No pašas bērnības Stīvs bija pilnīgi sacēlies bērns un vēlāk, kad sāka lietot narkotikas, viņš savā dzīvē sāka sajust tās pašas paralizējošās sajūtas. Viņa ceļš uz brīvību caur Jēzu Kristu bija ļoti garš. Bet kas būtu bijis, ja viņa vecāki būtu bijuši kristieši un būtu savu bērnu aizstāvējuši ar Jēzus Kristus asiņu pielietošanu? Tad Stīvam nebūtu bijis tāds sacelšanās gars un viņš jau bērnībā būtu varējis nonākt pie Jēzus Kristus, izbēgot tik daudzām sāpēm un skumjām.

Man ir zvanījuši daudzi mācītāji un bērnu vecāki, kuri pastāvīgi redzēja baisus sapņus. Kad jūs saprotat, ka tas, kas jums liekas kā parasts sapnis, patiesībā ir īsta pieredze ar garīgo pasauli, jums vajag stāvēt lūgšanā un svaidīt savu bērnu un viņa istabu. Pēc tam viņa istaba būs zem Dieva apsardzes. Vecākiem par saviem bērniem ir jālūdz katru reizi, kad tie dodas gulēt. Viņiem ir jālūdz, lai Tas Kungs viņus apsargā un aizstāv visas nakts garumā. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, zinot, ka dēmoni mēģinās kontaktēties ar mūsu bērniem.

Nav nejauši, ka mūsu bērni sestdienās skatās multenes. Tāpat ļoti liels skaits rotaļlietu sevī satur dēmoniskos garus. Šīs lietas tiek virzītas apzināti, lai bērni pierod pie dēmonu baisā izskata un vēlāk tos viegli var pieņemt un nodibināt ar tiem kontaktus. Kad bērni spēlējas ar tādām rotaļlietām, viņi tās iedomājas darbībā. Tādā veidā tie sāk kontaktēties ar garīgo pasauli.

Vecāki, esat uzmanīgi! Ja jūsu bērns baidās iet gulēt tādēļ, ka tur „skappī vai „zem gultas kāds sēž,” jums ir jāzina, ka viņš tiešām var nonākt kontaktā ar garīgo pasauli. Iemāciet bērnam lūgt un prasīt Jēzus Kristus apsardzību. Iemāciet to Jēzus Kristus vārdā. Iemāciet viņam pašam Dieva spēkā aizliegt visu, kas viņu biedē.

Kad es strādāju klīnikā, viens no maniem pacientiem bija sešgadīgs zēns. Es viņu izmeklēju pēc mātes lūguma, jo viņš visur redzēja baisus sapņus, kuri, neskatoties uz psihoterapiju, neizzuda. Dažu gadu garumā viņš no bailēm naktīs pamodās un kliedza. Viņa vecāki nebija kristieši. Es palūdzu atļauju
viņa vecākiem svaidīt to ar eļļu un palūgt par Tomiju. Viņi piekrita. Svaidot Tomiju un pavēlot visiem dēmoniskajiem gariem pazust, es tāpat palūdzu Jēzum sargāt un aizstāvēt Tomiju. Es viņam pastāstīju Evaņģēlija vēsti, un viņš lūdza kopā ar mani, pieņemot Jēzu Kristu par savu Glābēju. Es Tomijam paskaidroju, ka jebkurā brīdi, līdzko viņš tiek izbiedēts, viņam vienkārši jālūdz Jēzus, lai Viņš tam palīdz. Tomijs piekrita. Viņa baisās murgu naktis pārtrūka vienā acumirklī. Redzot to, kas notika Tomija dzīvē, pie Jēzus Kristus atnāca visi pārējie ģimenes locekļi.

Viņa māte man vēlāk teica, ka ļoti bieži viņa pa naktīm dzirdējusi Tomija balsi: „Jēzu, palīdzi man! Vācies prom, tu riebīgais briesmoni. Jēzus tev neļaus man pieskarties. Es no tevis nebaidos.” Bērni jau agrā bērnībā var saprast, kas tas ir: garīgā kauja. Viņu ticība ir tik vienkārša, ka Tas Kungs var ļoti viegli strādāt viņu dzīvēs.

Liels cilvēku procents, ar kuriem mēs strādājam, ir nākuši no dažādām okultām organizācijām. Viņi ļoti skaidri atceras par saviem pirmajiem agrās bērnības kontaktiem ar dēmoniem. Parasti viņu vecāki pret to neattiecās nopietni. Bērniem pašiem vajadzēja atrisināt savu situāciju. Vienīgais, ko viņi varēja darīt, - tas ir sākt sarunāties ar šīm būtnēm, kas viņus tik ļoti baidīja. Caur tādām sarunām tika nodibināts kontakts ar dēmoniem un garīgo pasauli. <<<

DURVIS, KAS TIEK ATVĒRTAS CAUR SPELEM
Viens no varenākajiem sātana ieročiem mūsu pasaulē šodien - ir dažādas parastās, videospēles un datorspēles, kas sevī ietver okulto fantāziju pielietošanu. Jo dienas jo vairāk tās kļūst aizvien populārākas. Sātans tādas spēles izmanto, lai radītu sev milzīgu armiju, sastāvošu no pašiem inteliģentākajiem sabiedrības cilvēkiem; ar šīs armijas palīdzību antikrists grib kontrolēt savas ietekmes zonu. Kad cilvēki ir aizrāvušies ar tāda veida spēlēm, tie tiek dēmonisko spēku kontrolēti, pašiem neapzinoties, kas īsti notiek. Daudzos štatos šīs spēles tiek izmantotas kā daļa no skolas programmas daudziem skolēniem ar labām spējām, iesākot no piektās klases. Daudzas koledžas izmanto spēli „Dungeons and Dragons” kā daļu no skolas programmas psiholoģijā. Attaisnojums tam ir tas, ka studenti, to spēlējot, uzvar un tiem ir labi panākumi. Praktiski katrā skolā ir neoficiāli klubi vai spēlētāju loks, kas apvieno šādu spēļu mīļotājus. No pirmā acu uzmetiena tā ir tikai izklaide. Bet patiesībā - tās ir durvis uz burvestību. Diemžēl to dalībnieki neapzinās to briesmas, līdz stāvoklis kļūst kritisks.

Daudzās spēlēs ir Līderis,” kas plāno katras spēles gaitu. Spēle - tas ir piedzīvojums ar dažādām kaujām, kur tu kļūsti savā apziņā visspēcīgs. Tu cīnies ar visādiem monstriem un būtnēm. Katram no tiem ir savas spējas un rakstura iezīmes. Stratēģisko spēļu spēlētājiem savā prātā ir jāvizualizē iespējamā darbība un pretdarbība. Jo labāk tiem izdodas „redzēt” darbības stratēģiju, jo dziļāk viņi ir ieslēgti „monstru” gatavotajā realitātē un jo sekmīgāki ir viņu rezultāti.

Cilvēki pat neapjauš, kas tas ir - monstri. Tie ir īstākie dēmoni. Tas, kam tie kalpo, tāpat ir dēmons. Tas, ko spēlētāji vizualizē savā prātā - ir iesākums kontaktam ar dēmonisko pasauli. Jo labāk viņiem sanāk „ieraudzīt” spēli, jo „tīrāks” viņiem ir kontakts ar garīgo pasauli. Priekšstats - tā ir atslēga garīgajai pasaulei. Tādēļ Raksti skaidri mums pavēl „apgāzt prātojumus” (2.Korintiešiem 10:3-5).

Es nezinu, līdz kādam līmenim noved saikne ar dēmoniem, bet es sarunājos ar daudziem jauniem cilvēkiem, kuri bija piedalījušies tādās spēlēs un bija sasnieguši līderu” līmeni. Viņi apzinājās, ka viņiem ir sakars ar dēmoniem. Daudzi man teica, ka dēmoni pie viņiem ir nākuši un runājuši. Lai dabūtu lielāku varu, spēles dalībnieki uzaicināja ..inteliģentos" dēmonus ieiet viņos.

Jo progresīvāka spēle un jo lielākus panākumus gūst spēlētājs, jo vairāk tā viņu iespaido. Tādas spēles izmanto sātanisti. Visi, kas tās spēlē, sajūt īpatnēju uzbudinājumu un varu, kas no iziet no tādām spēlēm. Daži apzinās, kādās lamātās tie ir iekrituši. Ļoti liels jaunu cilvēku daudzums, pagātnē aktīvi kristieši, šīs aizraušanās rezultātā pilnīgi pazaudēja interesi par Dievu.

Daudzi no viņiem tā arī nenonāk pie glābšanas Jēzū, jo viņi nonāk zem milzīga dēmonu iespaida, kas nāk no šīm spēlēm. Tas savukārt nosmacē katru viņu vēlēšanos tuvoties Dievam.

Lūk, dažas ..atslēgas,” lai palīdzētu tev noteikt spēlmaņa prasmes līmeni. Pajautā viņam, vai viņš var redzēt” spēli? Ja jā, tad zini, ka viņš kontaktējas ar garīgo pasauli un savienojošais posms starp viņa dvēseli un garu jau ir ielikts. (Sīkāk tas ir aprakstīts 16.nodaļā).

Pajautā spēlmanim, vai viņš (viņa) prasa palīdzību kādai ..dievišķai” būtnei. Ja atbilde ir .Jā,” tad jums ir jāzina, ka šis cilvēks ir nonācis tiešā kontaktā ar dēmonisko pasauli, jo viņš aicina sev palīgā dēmonisko dievu.

Viena no pašām ..populārākajām” tādu spēļu lomām - tā ir ..garīgās sejas” loma. ,.Garīgajai sejai” (ierēdnim) ir pieeja pie visvarenākajiem spēkiem, lāstiem un kontaktiem. Bet viņam ir jākalpo vienam noteiktam dievam. Tu uzzināsi, cik ļoti stipri viņš ir saistīts ar savu nodošanos un paklausību savam dēmoniskajam dievam. Atļaujat man minēt vienu piemēru.

Mani palūdza parunāt ar sešpadsmitgadīgu zēnu, kurš bija kļuvis kristietis. Šis zēns, kad bija pusaudzis (nosauksim viņu par Bobu), dzīvoja kristīgā ģimenē. Viņš atzinās, ka par 80% ir ..garīgais līderis” spēlē, bet pilnībā noliedza dēmonu atpazīšanu. Bet reiz, kad runāju ar Bobu, es pamanīju, ka spēles dēļ viņa ir radušas bailes. Bija acīmredzams, ka Bobam šajā spēle ir lielas zināšanas un meistarība.

Es viņam pajautāju: kādēļ tu vienkārši neaizej ārā no spēlētāju grupas internetā un nekļūsti par citas grupas līderi. Viņš atbildēja: „Es nevaru tā vienkārši aiziet, jo neesmu pietiekami kvalificēts.”

- Kāda starpība? Jo nav nekādu saistību, kāpēc tev jābūt piesaistītam šai grupai un kāpēc tu nevari aiziet. Mēs taču dzīvojam brīvā valstī. Kas tevi attur?

- Es neesmu pietiekami kvalificēts. Es pat nedomāšu to darīt.

- Bet vai tu neesi piekusis būt tikai par parastu spēlētāju? Vai tu negribētu kļūt par citas grupas līderi?

- Jā, to gan.

- Tad kāpēc tu to nedari?

- Es jau teicu, ka neesmu pietiekami kvalificēts.

Acīmredzams, ka Bobs atrodas kaut kādas varas pakļautībā, no kuras viņš baidās. Beigās es viņam jautāju, kas ir par iemeslu, kādēļ viņš negrib pārkāpt spēles noteikumus. Viņš man atbildēja, ka baidās sadusmot savu dievu. Viņš teica, ka, ja sadusmos savu dievu, tad viņš pazaudēs varu. Tālāk es no Boba uzzināju, kad viņam bija draugs, kas kalpoja tam pašam spēles dievam. Šis draugs pārkāpa spēles noteikumus un pēc mēneša izdarīja pašnāvību. Es pajautāju Bobam, vai viņš netur aizdomās, ka viņu dievam ar to ir kāds sakars. Vienīgā atbilde, kuru viņš man deva, bija: „Iespējams.”

Beigu beigās es teicu: „Bob, būsim atklāti. Tava vara un spēks nāk no dēmoniskiem gariem. Tavs dievs - ir dēmons, kas skar katru tavas dzīves daļu un ne tikai spēli. Viņš tevi vada. Vai tu to zini, ka tu vari atbrīvoties no tava dieva noteikumiem?”

Bobs salūza un teica, ka viņš vēlētos atbrīvoties no tāda dieva varas, bet nezina, kā to izdarīt.

Kad tev ir darīšanas ar tādiem cilvēkiem, aplūko viņa ikdienas dzīvi. Tu noskaidrosi, ka, jo vairāk viņi kontaktējas ar garīgo pasauli caur spēlēm un atrodas spēles dēmonu uzliktā jūga varā, jo vairāk viņiem dzīve atgādina spēli, kuru tie spēlē. Tam par labu piemēru ir Bobs.

Bobs nezināja, ka ,.spēki"’ vai ..dievi." ar kuriem viņš spēlēja, Rakstos ir aprakstīti kā dēmoniskie gari. Bet viņš droši zināja, ka eksistē šo garu reālā vara un eksistence spēlē un ārpus tās.

Neaizmirstat, ka cilvēku pamatdaļa, kas ir aizrāvušies ar šīm spēlēm, nezina par dēmoniem. Vienīgais, ko viņi zina, ir tas, ka spēlē darbojas spēks, kas ir efektīvs gan pašā spēlē, gan ārpus tās. Ļoti bieži tie attiecas pret garīgo pasauli kā pret ceturto dimensiju. Jums vajag tiem paskaidrot, ko Bībele saka par šīm varām un spēkiem, kas atrodas to pamatā. <<<

MALDINĀŠANA
Šajā nodaļā es gribu mest izaicinājumu katram, kas lasa šo grāmatu, un teikt: „Apstājies un padomā, kādu lomu tavā dzīvē spēlē Bībele? Vai tu uzskati, ka Bībele - tas ir Dieva Vārds, dots cilvēkiem? Vai tu uzskati, ka Raksti tika uzrakstīti Svētajā Garā, Dieva iedvesmoti? Ja tā, vai tu Bībeli uzskati par galējo autoritāti savā dzīvē?”

Ja tavas atbildes uz šiem jautājumiem ir „nē,” tad tev nav jēgas turpināt lasīt šo grāmatu. Es tev pat ieteiktu aizvērt to tagad pat. Tev ir bezjēdzīgi turpināt lasīt, jo visa šīs grāmatas vēsts ir pamatota uz to faktu, ka Bībele ir Dieva Vārds, dots cilvēkam, un tai ir absolūta autoritāte.

Bet ja tava atbilde ir: „Jā, es uzskatu, ka Bībele - tas ir Vārds no Dieva, un es savā dzīvē vados pēc tās,” tad paldies Dievam par tevi. Tad es tevi uzmundrinu turpināt lasīt šo grāmatu.

Es tev metu tikai vienu izaicinājumu. Ja tu Bībeli uzskati par savas dzīves autoritāti, tad man tev ir jāprasa, vai tu studē Rakstus, lai redzētu vai tava dzīve atbilst tiem? Vai tu salīdzini visu, ko tu redzi un dzirdi, ar Dieva Vārdu? Vai tu Bībeli lasi sevis dēļ? Ja tava atbilde ir „nē," tad tu esi nepaklausīgs tam, kas tajā ir rakstīts. Katram no mums ir personīga atbildība par Bībeles studēšanu, un atpazīšanu, kas tajā ir rakstīts. Bībele skaidri saka par iedzīvotājiem Berojā.

,,Bet brāļi tūdaļ naktī Pāvilu un Sīļu nosūtīja uz Beroju; tur nonākuši, viņi iegāja jūdu sinagogā. Tie bija labvēlīgāki par Tesalonīkes jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas Rakstos, vai tas tā esot. Daudzi no viņiem kļuva ticīgi, un ne mazums cienījamu grieķu sievu un vīru. "

Apustuļu darbi 17:10-12

Berojas iedzīvotāji ne tikai sāka centīgi studēt Rakstus, lai redzētu, vai Pāvils un Sīļa saka patiesību, bet tāpat tie arī saņēma varenu Dieva svētību - glābšanu caur Jēzu Kristu.

Cik daudz dārgu dvēseļu katru dienu pazaudē Dieva glābšanas dāvanu tikai tādēļ, ka tie nav iedziļinājušies Rakstos! Mēs būsim pārsteigti, uzzinot to skaitu! Lielākā daļa no tiem sēž daudzu dažādu baznīcu koka solos, domājot, ka, sekojot šīs baznīcas tradīcijai un līderiem un izpildot to, ko viņi saka, viņi nonāks debesīs.

Var uzrakstīt daudz rindu un pat grāmatu, mēģinot iedziļināties dažādu baznīcu doktrīnās, kuras sevi sauc par kristīgajām. Bet Tas Kungs man lika izdalīt un sīkāk apskatīt tikai vienu reliģiozo sistēmu. Tā ir Romas katoļu baznīca. Uzreiz gribu atzīmēt, ka nerakstu šos svārdus ar naidu, aizvainojumu un aizspriedumiem, bet rakstu mīlestībā. Es nesaku, ka visi Romas katoļi dodas uz elli, nesaku, ka viņi ir briesmīgi cilvēki. Es vienkārši gribu mest izaicinājumu viņiem. Es vienkārši gribu viņiem mest izaicinājumu tāpat kā sev vai kādam citam, kas sevi nosauc par kristieti. Vai tu savu rīcību un grēksūdzes saturu esi salīdzinājis ar Dieva Vārdu, kas ir dots Bībelē? Ja nē, tad izdari to tūlīt!

Es lūdzos, lai katrs cilvēks, kas lasa šo grāmatu, uzmanīgi aplūko savas personīgās doktrīnas tāpat kā Romas katoļu doktrīnas tā gaismā, ko par tām saka Bībele.

Pirmkārt, paskatīsimies uz Rakstu vietu:

„ Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību. Bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti, un, no grēka atsvabināti, kalpojat taisnībai. Es runāju cilvēcīgi jūsu cilvēcīgās vājības dēļ, jo, tāpat kā jūs senāk savus locekļus bijāt nodevuši par vergiem nelikumībai un netaisnībai, kalpodami netaisnībai, tā tagad nododiet savus locekļus par kalpiem taisnībai, lai kļūtu svēti. Jo, kamēr jūs bijāt grēka vergi, jūs neklausījāt taisnībai. Kādi bija jūsu toreizējās dzīves augļi? lādi, par kuriem jums tagad jākaunas! Viņu gals ir nāve! Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās gals - mūžīga dzīvība. Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. "

Romiešiem 6:16-23

Šis pants mums parāda, ka mēs varam kalpot tikai vienam Kungam. Mēs sātanam kalpojam caur grēku, Dievam Tēvam -caur patiesību Jēzū Kristū. Atmaksa par kalpošanu sātanam ir nāve. Balva, par kalpošanu Dievam - mūžīgā dzīvība.

Jēzus teica:

„ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. ”

Jāņa 14:6

Kristus paziņojums ir absolūts. Vienīgais ceļš pie Dieva ir-caur Jēzu Kristu. Visaugstākā cena, kuru Viņš samaksāja par mūsu grēkiem, ir Viņa nāve, nomirstot pie krusta. Bet sātans vienmēr rīkojas caur maldināšanu. Viņa plāns daudzu gadu garumā bijis apmānīt cilvēku masas un likt tiem domāt, ka tie kalpo Dievam caur Jēzu Kristu tad, kad patiesībā tie kalpo sātanam.

Pats Jēzus ir teicis par sātana pievilšanu šajā jomā.

„ Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: "Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ. Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: „Es esmu Kristus, - un tie pievils daudzus... Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, - tad neticiet. Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos."

Mateja 24:4-5,23-24

Tas Kungs viņus brīdināja par to, ka daudzi cilvēki sludinās par Viņa pielūgšanu, kad faktiski nepielūgs bībelisko Jēzu.

Bībeliskais Jēzus piedzima jaunavai (Lūkas 1:26-35), pieņēma cilvēka izskatu (Filipiešiem 2:5-11), bija bez grēka (Ebrejiem 4:14-15), dzīvoja uz šīs zemes 33 gadus, nomira pie krusta par mūsu grēkiem un trešajā dienā augšāmcēlās (Lūkas 23:24). Un tad Viņš sēdās debesīs pie Dieva Tēva labās rokas, kur atrodas šodien (Lūkas 24: 50-51, Apustuļu darbi 1: 9-11, Apustuļu darbi 7:55). Jebkurš cits „Jēzus,” kas nav izpildījis visas šīs prasības, nav bībeliskais Jēzus. Tādēļ mums ir teikts, lai mēs pārbaudām katru garu.

„Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē. ”

1 .Jāņa 4:1

Tagad pieņemsim šo pārbaudes veidu, kas dots Rakstos, tam „Jēzum,” kuram zemojas Romas katoļu baznīcās. Es citēšu dažas vietas no viņu dokumentiem, kas sniedz to „Jēzus” definīciju, kuram zemojas katoļu baznīcā.

Pirmkārt, es gribu teikt, ka viņu dokumenti un doktrīnas tiek noteiktas Trentas padomē (koncilā) un tām vēl joprojām ir likuma spēks. Kad pēc Otrā pasaules kara sākās ceļš uz Vatikāna II koncila lēmumu realizēšanu dzīvē, daudzi kristieši nāca pie atziņas, ka Trentas koncila doktrīnām nav likuma spēka. Apskatīsim sekojošu citātu:

„ Neskatoties uz dogmatiskās konstitūcijas nosaukumu (Lumen Gentium), kam ir svētuma ārējā forma, tas nenosaka nekādas jaunas dogmatiskas formas. Tas tikai izvirza baznīcas sapratni kā augstāko autoritāti personīgajā lietu uzskatā. ” (Vatikāna dokumenti 2, Valters M., Ebbots, S.D., Gilds Press, NY, 1966, ll.lpp.)

Tas bija ļoti drosmīgs paziņojums. Tagad pamēģināsim to apskatīt pa daļām. Pirmkārt, ko nozīmē „Lumen Gentium”? Šis pats dokuments šo terminu apzīmē šādi:

„ Īstais dokuments ir pazīstams kā 'Gaisma visām nācijām’, kas ir ņemts no pirmajiem diviem latīņu valodas vārdiem (Lumen Gentium) un ir viena no divām dogmātiskajām konstitūcijām, kas ir Vatikāna Otrā koncila izdevums; saskaņā ar atklāsmi tas skaitās koncila svarīgākais sasniegums, jo sevī satur svarīgu informāciju un ekumēniskās padomes dokumentos ieņem centrālo vietu. (10.lpp.)

Lumen Gentium ir dokuments, no kura es citēju šīs rindas un kas Romas katoļu baznīcā skaitās „gaisma visām nācijām.” Šis svarīgais dokuments precīzi nosaka, ka tas sevī neietver nekādu doktrīnu vai dogmu, sekojoši: doktrīnas, ko ir noteikusi Trentas ekumēniskā padome, vēl joprojām ir spēkā. Tagad es citēšu dažas rakstu vietas, kas ir ņemtas no Trentas ekumēniskās padomes, jo tās ir vairāk saprotamākas un precīzākas vēstījumos par katoļu baznīcas doktrīnām. Tagad paskatīsimies, kā Trentas padome aizstāv „Jēzu,” kuru pielūdz Romas katoļu baznīca.

,,Ja kāds noliedz, ka vissvētākais Euharistijas; t.i., Kristus sakraments pastāv atšķirīgās formās, tādu pakļaut lāstam. ” (Ibid., kanons 3)

„Ja kāds apgalvo, ka Kristus, Dieva vienīgā Dēla, Euharistijas svētā noslēpuma, pielūgsme netiek pietiekoši veikta caur paša Dieva dāvāto veidu, caur ārējām izpausmēm un sekojoši, caur atšķirīgām svinībām un procesijām atbilstoši pieņemtajiem noslēpumainajiem svētās baznīcas rituāliem, vai atklāti cilvēku priekšā apgalvo, ka šie pielūdzēji ir elku pielūdzēji, to pakļaut lāstam. ” (Ibid., 80.lpp., 6.kanons)

Un tagad paskatīsimies uz šiem kanoniem vai likumiem, par kuriem runā Romas katoļu baznīca. Pirmkārt, vārdu kopa pakļaut lāstam nozīmē: „nolādēt.” Viņi paziņo, ka mazā dievmaizīte, kas tiek izmantota liturģijā, un vīns - tas ir pats Jēzus,

- un ka šie priekšmeti satur Viņa „dievišķību.”

Bet Bībele saka, ka Jēzus sēž pie Dieva Tēva labās rokas. Tāpat tā saka, ka Viņš arī ir pats Dievs un Dieva daba ir bezgalīga un visuresoša.

Viņš nekādi nevar tikt tik ļoti samazināts un ierobežots, kas ietilptu mazā dievmaizītē un vēl vairāk iekš kaut kā, ko radījušas cilvēka rokas. Mums ir ļoti stingri aizliegts pielūgt kaut kādus tēlus vai elkus.

Sestais katoļu kanons saka, ka katoļiem ir jāslavē dievmaizīte un jāklanās tās priekšā. Tāpat procesijas laikā tā tiek nesta pa apli un katrs tās priekšā krīt ceļos un to pielūdz. Tā ir kļuvusi par viņu „Jēzu."

„ Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst. ”

2.Mozus 20:4-5

,, Tad Es spriedīšu tiesu pār viņiem par visu viņu ļaunumu, ka tie Mani atstājuši, upurējuši ciliem dieviem un pielūguši savu roku darinājumus. ”

Jeremijas 1:16

Katoļi sev ne tikai ir darinājuši tēlu, tas ir, dievmaizīti, bet tāpat arī paziņo, ka tas ir „Jēzus,’' kurš ir jāslavē un jāpielūdz. To visu ir stingri noliedzis Dievs. Katru reizi, kad cilvēks pielūdz elku, piemēram, katoļu dievmaizīti, viņš vai viņa pielūdz dēmonu vai sātanu. Raksti par to skaidri saka:

„Bet ko es saku? Vai ka elku upuris ir kas? Jeb ka elks ir kas? Bet, ko tie upurē, tie upurē ļauniem gariem un ne Dievam. Bet es negribu, ka jums būtu kopība ar ļauniem gariem. ”
1 .Korintiešiem 10:19-20

Citiem vārdiem, kad cilvēki pienes upurus elkiem, viņi ziedo un zemojas šiem elkiem. Tas ir tieši tas, kas notiek katoliskajā liturģijā. Kad katoļi procesijas laikā ienes dievmaizītes, kad tā tuvojas dievlūdzējam, katram tās priekšā ir jānoliecas. Dievmaizīte glabājas kastītē, kas saucas „mājas"’ vai „šķirsts" un atrodas katras katoļu baznīcas centrā. Cilvēki šīs kastītes priekšā paklanās. To darot, viņi paklanās dievmaizītei. Šo dievmaizīti neēd patiesais Jēzus, tādēļ patiesībā viņi paklanās dēmoniem! Tā jau ir burvestība.

Faktiski liturģija skaitās Jēzus Kristus upuris, kas tiek svinēts.

„Ja kāds saka, ka liturģijas laikā neliek nesis īstais un reālais upuris un ka tas, kas liek nesis, nav Kristus, kurš mums ir dots, lai Viņu ēstu, tad to pakļaut lāstam. ” (149.lpp. 1.kanons)

Šis kanons mums skaidri parāda, ka katoļu liturģija - tā ir upurēšana elkiem. Interesanti, ka liturģija, kuru praktizē Romas katolicismā, ir identiska , „bezasiņu upuriem,'’ kas tika pienesti Romas impērijas laikā, kad tika likti pamati katoļu baznīcai. Aleksandrs Hislops ir uzrakstījis grāmatu, no kuras mēs citēsim dažus interesantus komentārus.

,,Kā Ēģiptē klanījās saules dievam, uzskatot to par „sēklu", kā Bābelē klanījās ,,graudam”, tā Romā ir sākuši klanīties dievmaizītei. „ Maizes grauds, mūsu izvēlētais, apžēlojies par mums" - tāda ir viena no lūgšanām, kas ir pieņemta Romā un ir adresēta Dieva radībai, kad tiek svinēta liturģija" (Divas Bābeles, Aleksandrs Hislops, 1916, 163.Ipp.).

Katoliskās doktrīnas par atkārtotu Jēzus upuri katru reizi, kad tiek svinēta liturģija, ir nākušas no pagānu ceremonijām, bet nevis no Dieva Vārda, Bībeles.

„Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā, nevis lai Sevi bieži upurētu, kā priesteris ik gadus ieiet svētnīcā ar svešām asinīm, citādi Viņam būtu pienācies bieži ciest no pasaules iesākuma. Bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, lai iznīcinātu grēku, Sevi upurējot. Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa, tā arī Kristus, vienreiz upurēts daudzu cilvēku grēkus atņemt neatkarīgi no grēka, tiks otrreiz redzams par pestīšanu tiem, kas Viņu gaida. ”

Ebrejiem 9:24-28

„Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā. ”

1.Pētera 3:18

Šī un citas vietas Rakstos skaidri saka, ka Jēzus Kristus tika atdots tikai vienreiz par mūsu grēkiem. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka tas ,,Jēzus,” kuru pielūdz Romas katoļi, - nav bībeliskais Jēzus. Viņi upurē „Jēzu” katru reizi, kad tiek svinēta liturģija; katrs, kas ņem tajā dalību, garīgi saistās ar Romas katoļu sistēmu, atver sevi tajā valdošajiem dēmoniem caur elkdievību un dēmonu pielūgšanu, un tas vis notiek viltus Jēzus vārdā.

Daudzi var teikt: „Bet es ticu vienīgajam Jēzum Kristum, savam Kungam un Glābējam. Es piedalos liturģijā un dievgaldā, bet nepielūdzu dievmaizīti.”

Es ticu, ka Dievs uz to atbildētu caur apustuļa Pāvila Vēstuli korintiešiem:

„ Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo? Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Ja jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis. Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu. Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām, saka Tas Kungs, Visuvaldītājs."

2 Korintiešiem 6:14-18

Jūs personīgi varat arī neticēt, ka dievmaizīte - tas ir Jēzus, bet jūs piedalieties katoliskajā Euharistijā (dievgaldā), katoļu Vissvētākajā sakramentā un elkdievībā. Jūs piedalāties tajā, kas ir noteikts par normu Romas katoļu baznīcā, kas skaidri paziņo, ka dievmaizīte Euharistijā - tas arī ir Dievs. Kamēr jūs paliksiet zem šīs garīgās varas un turpināsiet piedalīties šādos rituālos un ceremonijās, jūs, lai arī kā centīsieties, sevi neatdalīsiet no nešķīstā. Vai tas nozīmē, ka jūs neesat glābti? Nē, glābšanas noteikumi - tā ir ticība uz Jēzu Kristu un Viņa pieņemšana par savu Glābēju. Bet Dieva Vārds jūs brīdina, ka, ja jūs paliksiet nešķīstās vietās, beigu beigās jūs tiksiet iznīcināti tā vai tā.

,, Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās; jo Dieva nams ir svēts, tas jūs esat. ”

1 .Korintiešiem 3:16-17

Piedalīšanās jebkurā formā pie elkdievības padara tevi nešķīstu, bet tu esi — Dieva nams.

Tagad aplūkosim vēl vienu svarīgu jautājumu, kas skar Romas katolicismu. Tās ir lūgšanas mirušajiem.

„Ja kāds saka, ka piedalīšanās liturģijā par godu svētajiem, lai piesaistītu viņu uzmanību, lai viņi aizlūgtu Dieva priekšā, ir maldi, tādus pakļaut lāstam. " (Trentas padome, 149.lpp., 5.kanons)

Kas attiecas uz mirušo piesaukšanas liturģiju. Trentas padome noteica sekojošo:

,,Lai gan Baznīca pielūdz savās liturģijās, piesaucot un slavējot svētos, tā nemāca, ka tiem tiek pienesti upuri, tie liek pienesti pašam Dievam, kurš viņus ir kronējis; tādēļ priesterim nav jāsaka; ‘Tev. Pēteri vai Pāvil, es pienesu šo upuri.' Bet pateicoties Dievam par viņu uzvarām, viņam jāizlūdz viņi (debesu svētie), lai tie aizlūdz debesīs par mums, bet mēs tos svinīgi atcerēsimies uz zemes. "

Šis kanons skaidri saka, ka katoļi lūdz, veido kontaktus, pielūdz mirušo garus, lai tie kā starpnieki aizlūgtu par viņiem Dieva priekšā.

Marijas pielūgšana - tā ir centrālā doktrīna katolicismā. Lūk, kas tika teikts, Otrajā Vatikāna Koncilā (padomē):

„ Jaunavas Marijas mātišķums iesākās ar vienošanos, kuru viņa deva ticībā un kuru īstenoja ar savu dzīvi. Viņa nav mainījusies līdz pašam krustam. Šis mātišķums turpināsies bez pārtraukuma līdz visu izredzēto mūžībai. Būdama tagad svēta debesīs, viņa nav atstājusi savu glābšanas lomu, bet ar savām dažādajām rīcībām aizlūgšanā turpina izcīnīt cīņas, lai mēs būtu glābti... lai visa Baznīca ticībā izlej pateicības lūgšanu Dieva Mātei un Cilvēka mātei. ” (Otrā Vatikāna dokumenti, Volters M. Ebbats, S. D., Gilds Press, 1966, 91.-96.lpp.)

Tāda lūgšana - sarunas ar mirušo dvēselēm neatšķiras no okultajiem seansiem, kuru laikā arī tāpat tiek izsaukti mirušo gari, lai no tiem saņemtu palīdzību. Bībele stingri aizliedz tādus sakarus.

Starp Dievu un cilvēku ir tikai viens vidutājs - bībeliskais Jēzus Kristus.

„Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem - cilvēks Kristus Jēzus, kas Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem, par liecību savā laikā. ”

1 .Timotejam 2:5-6

Bībele mums neatļauj kontaktēties ar mirušajiem, lai kas tie nebūtu un kad tas notiktu! Tā ir burvestība.

Cik skumji, ka cilvēkus daudzās baznīcās māca, ka viņiem nevajag lasīt Bībeli, ka viņiem nevajag pārbaudīt garus, kā tas ir teikts 1.Jāņa 4:1-2. Daudzas parādības Romas katolicismā diezin vai var uzskatīt par dievišķām. Tur cilvēkus nemāca, kā pārbaudīt garus, lai uzzinātu vai tie ir no Dieva vai sātana. Daudzas dēmonu parādības, kas maskējas zem jaunavas Marijas dažādajiem tēliem, Medžugorjes, Fatimas, Aglonas, Skaistkalnes u.c. tam ir košs piemērs.

Trīs portugāļu bērni Lūcija, Francisko un Džastina 1916. un 1917. gados dažas reizes redzēja būtnes, kas, kā viņi domāja, bija eņģeļi. Vēlāk katru mēnesi viņiem parādījās būtne, kas sevi nosauca par Mariju, Jēzus māti. Šo garu joprojām pielūdz „bērni no Fatimas.” jo viņš parādījās Fatimā Portugālē. Tur, kur tas parādījās, tika uzcelta nacionālā svētvieta. Kopš tā laika simtiem tūkstošu katoļu katru gadu dodas uz šo vietu, lai savas dzīves veltītu kalpošanai un pielūgtu Fatimas Mariju.1946.gada 13.maijā pāvests Pijs XII kronēja „Mūsu lēdijas no Fatimas” statuju un pasludināja to par pasaules karalieni. 1986.gada 13. maijā pāvests Jānis Pāvils II atkārtoja šo kronēšanas ceremoniju. 1986.gadā viņš izdeva : „Mūsu Fatimas Lēdijas Iepazīstināšanas lēmumu” visai pasaulei. Citiem vārdiem, pāvests visu pasauli pasludināja kā nonākušu dēmona varā, kas maskējās zem Fatimas Marijas vārda. Viņš aizgāja vēl mazliet tālāk, kad 1987.gadā izziņoja īpašu Marijas pielūgšanu un paaugstināšanu.

Tagad paskatīsimies, kā šī šausmīgā viltība varēja tikt atklāta jau pašā sākumā, ja vien katoļi būtu studējuši Bībeli. Es nocitēšu dažas vietas no Lūcijas grāmatas, kura bija viens no trijiem bērniem, kas satikās ar dēmonu Mariju. Reiz Lūcija bija pārņemta ar šaubām par to, vai tas gars, kas nāk pie viņas, ir Marija vai arī dēmons, kas viņu māna. Es ticu, ka šīs šaubas viņai deva Dievs.

„Cik dziļi es cietu, zina tikai Dievs, jo tikai Viņš var iekļūt sirdī. Es sāku šaubīties, no kuriene nāk šie tēli, un man likās, ka tie tika sātana sūtīti, kas gribēja paņemt manu dvēseli... Es stipri mocījos un savas šaubas izteicu saviem brālēnam un māsīcai (kas arī tos redzēja).

Nē, tas nav sātans! - teica Džastina. - viņi baznīcā saka, ka sātans ir ļoti baiss un ka viņš atrodas ellē zem zemes. Bet mūsu lēdija ir tik brīnišķīga! Un mēs redzējām to, aizejot uz debesīm.

— Acīmredzot Dievs gribēja izklīdināt šaubas, kas man bija... Tas bija dienā, kad mūsu lēdija (Marija) atnāca pie mums. Pēc tam, lai mani nomierinātu, viņa mums teica:

„Jums sevi ir jāpienes par upuri grēciniekiem un daudzas reizes jāsaka Jēzum, īpaši tobrīd, kad jūs pienesat upuri: ‘O, Jēzu, mēs to darām aiz mīlestības pret Tevi, mēs to darām tādēļ, lai grēcinieki atgrieztos un lai viņu grēki, kas ir izdarīti pret nevainīgās Marijas sirdi, tiktu noņemti. ’ Paldies mūsu svētīgajam Jēzum, ka šī parādība izkliedēja visus mākoņus no manas dvēseles un miers bija atjaunojies. ” (Lūcijas grāmata, izdevis Fr. Luiss Kondors, SVD., 1976. gads, 69.-71.lpp.)

Cik tas viss ir skumji! Lūcijai radās šaubas par Marijas parādīšanos. Viņa nebija pārliecināta, ka tā ir patiesā Marija. Patiesībā tas bija dēmons. Ja vien mācītāji un cilvēki būtu lasījuši Bībeli un rīkojušies pēc tās, viņi būtu atpazinuši esošos garus. Vienīgais viņu pamatojums, pēc kura viņi šo dēmona vēstnesi pieņēma kā Dieva sūtītu, bija tas, ka viņš nebija „baiss” un ka viņš aizgāja uz „debesīm.” Dieva Vārds mums saka, ka dēmoni un sātans pie mums var ierasties kā „gaismas eņģeļi” (2.Korintiešiem 11:4) un ka sātans ir „šīs tumsības pasaules valdnieks” (Efeziešiem 6:12, Efeziešiem 2:2). Sātans neatrodas ellē. Pēdējā dēmonu parādīšanās Lūcijai un viņas brālēnam un māsīcai bija saistīta ar upuru pienešanu par Jēzu un par samaksu par grēkiem, kas tika veikti attiecībā pret Marijas nevainīgo sirdi. Tas ir pilnīgs pretstats Rakstiem. Ja vien viņi būtu lasījuši Bībeli, viņi uzreiz to būtu sapratuši.

Raksti saka:

„Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. ”

Romiešiem 3:23

Nekur Rakstos nav teikts, ka Marija būtu kāds izņēmums. Jēzus nomira pie krusta, lai izpirktu pestīšanu savai mātei tāpat kā visiem citiem. Mūsu grēki ir grēki pret Dievu, bet nevis pret Mariju. Kaut tikai viena no dārgajām dvēselēm būtu zinājusi, kā pārbaudīt garus! Nekur nav rakstīts, ka jaunavas Marijas „parādība” ir izgājusi testu, kas ir dots 1.Jāņa 4: 1-2. Tā nesaskan ar Rakstiem. Sekojoši šī parādība nebija no Dieva un nebija arī Marija - tas bija dēmons cilvēka veidolā. Un kāds daudzums dvēseļu aizgāja tieši uz elli tieši tāpēc, ka šie cilvēki nezināja, kā pārbaudīt garus.

Un pats pēdējais. Es gribu pieskarties pie jautājuma par Marijas „bezgrēcīgo sirdi” un bezgrēcīgo ieņemšanu.” Vārds ,,bezgrēcīgs" apzīmē to, kas nav grēkojis. Cilvēku vairums, kas ir Romas katoļu draudzes locekļi, nezina, ka doktrīna, kas paziņo, ka Marija tika dzemdēta bez grēka, jo viņa bija Dieva māte, ir jauna, pašdarināta doktrīna. Tā tika baznīcas pieņemta 1854 gadā. Vēlētos nocitēt dažus citātus no grāmatas, ko ir uzrakstījis cilvēks, kurš 50 gadu garumā bija katoļu draudzes loceklis un pamatdaļu no šī laika kalpoja par katoļu baznīcas priesteri. Viņš dzīvoja tajā laikā, kad baznīca izdeva šo doktrīnu. Lūk, tā viņš apraksta šos notikumus:

,,1854. gada 8. oktobrī, Tēvs Pijs IX sēdās pāvesta tronī. Uz viņa galvas atradās zelta kronis, klāts ar briljantiem; izsmalcināts zīds, sarkans un balts tērps bija uz viņa pleciem; pieci simti prelātu ap viņu un vairāk kā piecdesmit tūkstošu cilvēku, kas Svētā Pētera baznīcā Romā sēdēja pie viņa kājām. Pēc dažām klusēšanas minūtēm kardināls, ietērpts savā tērpā, piecēlās un svarīgi piegāja pie svētā tēva, pazemīgi viņa priekšā nolieca ceļus un teica: ‘Svētais tēvs, saki mums vai mēs varam ticēt un apmācīt tautu, ka Dieva māte, svētā jaunava Marija savā ieņemšanā bija bezgrēcīga? ' Augstākais pontifāts atbildēja: 'Es nezinu, palūgsim Svētā Gara apgaismību. ’ Kardināls aizgāja. Tēvs un bezgalīgais ļaužu daudzums nokrita uz saviem ceļiem, un koris sāka dziedāt dziesmas 'Veni Creator Spiritus. ’

Kad beidza skanēt svētā kora pēdējā nots, tas pats kardināls pameta savu vietu un, pieejot pie pontifāta troņa, nokrita ceļos un teica: ‘Svētais tēvs, saki mums, vai svētā dievmāte ir svētītā jaunava Marija, kas ieņēma .Jēzu bezgrēcīgi? '

Tēvs atbildēja: ‘Es nezinu, palūgsim Svētā Gara apgaismību. ’

Un atkal skanēja dziesma 'Veni Creator Spiritus. '

Cilvēku acis lielajā ļaužu pulkā sekoja kardināla svarīgajai gaitai, kas, ietērpies purpura tērpā, jau trešo reizi devās pie svētā Pētera mantinieka troņa, lai vēlreiz pajautātu: ‘Svētais tēvs, vai mēs varam ticēt tam, ka svētīta jaunava Marija, mūsu Dievmāte, bija bezgrēcīga? '

Pēkšņi tēvs tā, it kā būtu saņēmis pavēli no Dieva, svinīgā balsī viņam atbildēja: ‘Jā, mums jātic, ka svētītā jaunava Marija bija bezgrēcīga savā ieņemšanā... Kas netic šai dogmai, tam nav glābšanas. ’

Un tēvs skaļā balsī sāka izpildīt himnu ‘Te Deit. ’ Tad iezvanījās Romas baznīcas 300 zvani un tika sasaukta lielgabalistu komanda un tika pabeigta pati pēdējā smieklīgākā svētulīgā komēdija, kādu jebkad pasaule ir redzējusi. Tā debesu durvis uz visiem laikiem tika slēgtas tiem, kas noliedza antibībelisko doktrīnu, ka tomēr pasaulē ir bijusi viena Ievas meita, kas nav mantojusi Ādama grēcīgo dabu. ”

Dievs gan ir teicis, ka: „Nav neviena taisna, jo visi ir grēkojuši!’’ (Romiešiem 3:10-23)

"Pirmajos gadsimtos mēs nevaram atrast baznīcu eksistēšanu. ” („ Romas baznīcas 50 gadi, priesteru atgriešanās, ” Čārlzs Cenigajs, 1985, 233.-234.lpp.)

Kāda traģēdija, ka tik daudz cilvēku, kas tic šīm doktrīnām, ne reizi nav ieskatījušies Dieva Vārdā, lai redzētu, ko pats Dievs saka par jaunavu Mariju. Mūsu glābšana ir tikai caur Jēzu Kristu, nevienu citu!

Tiem lasītājiem, kuri ir Romas katoļu baznīcas locekļi, man atklāti ir jāsaka, ka jūs esat tikuši pievilti. Jūs pielūdzat un kalpojat viltus Jēzum, kurš ir pārģērbies sātans. Apustulis Pēteris par Jēzu ir teicis:

„Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana. ”

Apustuļu darbi 4:12 ,, Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti. ”

Apustuļu darbi 16:31

,,ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. ”

Jāņa 14:6

,,Jo ir viens Dievs, kā ari viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem - cilvēks Kristus .Jēzus. "

1.Timotejam 2:5

„Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. "

Efeziešiem 2:8-9

„Izeita no viņas, Mana tauta, lai jums nebūtu dalības viņas grēkos un jūs neķertu viņas mocības. ”

Atklāsme 18:4

Būdami Romas katoļu baznīcas locekļi vai liturģijas dalībnieki, jūs neizglābsities. Jūs varat būt izglābti tikai tad, ja lūgsiet bībelisko Jēzu jums piedot jūsu grēkus, ja aizgriezīsieties no grēkiem, īpaši no elkdievības, un lūgsiet Jēzu Kristu ienākt jūsu sirdī un tur dzīvot un sniegt jums dārgo dāvanu - Viņa Svēto Garu. Lasiet Bībeli un prasiet debesu Tēvam Viņa Dēla Jēzus Kristus vārdā izskaidrot visu to, kas tur rakstīts. Kad jūs visu savu dzīvi veltīsit patiesajam Bībeles Jēzum, atnāks Svētais Gars un dzīvos jūsos. Viņš nodrošinās jūs ar spēju saprast to, ko jūs lasāt Bībelē. Es jūs lūdzu: nepieņemiet viltus Kristu. Jūs Dievam kā personība esat tik dārgi, ka Viņš atnāca uz zemes, lai samaksātu visaugstāko cenu par jūsu glābšanu. Lūdzu, nepalaidiet garām šo brīnišķīgo glābšanas iespēju!

Traģēdija ir tā, ka, noskatoties Holivudas filmas, cilvēki vēršas pie katoļu mācītājiem pēc palīdzības, prasot tos pasargāt no sātanisma. Katoļu mācītāji ir bezspēcīgi cīņā ar jebkādu burvestību, jo viņi paši kalpo sātanam.

Man ir jābrīdina visi tie kristieši, kas lasa šo grāmatu. Jūs esat atbildīgi par to, lai izplatītu patieso Jēzus Kristus evaņģēliju Dievam tik dārgajiem katoļiem. Ja jūs to nedariet, jums nav attaisnojuma.

,,.Jo daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē; kas neapliecina miesā nākušo Jēzu Kristu, tas ir maldinātājs un antikrists. Lūkojieties uz sevi, ka nepazaudējat to, ko mēs esam darbā panākuši, bet ka saņemat pilnu algu. Ikviens, kas aiziet no Kristus mācības un nepaliek tanī, ir bez Dieva; tam, kas paliek šinī mācībā, ir Tēvs un Dēls. Ja kāds nāk pie jums un nesludina šo mācību, tad neuzņemiet viņu savās mājās un nesveiciniet viņu. Ja kas viņu sveicina, ņem dalību viņa ļaunajos darbos. ”

2.Jāņa 7-11

Dieva Vārds ir ļoti radikāls. Tie, kas nedzīvo patiesajā Jēzus Kristus evaņģēlijā - nav glābti. Ja jūs saviem katoļu draugiem nepastāstīsiet šo patiesību, bet turpināsiet ar viņiem uzturēt viltīgas draudzīgās attiecības, jūs paši kļūsiet par Romas katoļu baznīcas ļaunuma līdzdalībniekiem visā, kas tajā tiek kultivēts.

Jūsu draugi un radinieki, kas ir Romas katoļu baznīcas locekļi, ir Dievam ļoti izredzēti un dārgi. Vai tie jums ir pietiekoši dārgi, lai tiem pateiktu taisnību?

Produkta informācija

Veids: Grāmatas
Autors/i: Rebeka Brauna
Izdevniecība: Viņa Vārds Manī
Valoda: Latviešu
Vākojums: Mīkstie vāki
Lappuses: 321
Gads: 2013
Izmērs: 14 x 20

iesakām apskatīt

Nesen skatītās