Izraēla un Draudzes nākotne

Viena no unikālajām Bībeles īpašībām ir tās pravietojumi. Neviena no svētajām grāmatām jebkurā pasaules reliģijā šajā jomā nevar piedāvāt neko tādu, kas līdzinātos Bībelei. Tās pravieši konsekventi prognozēja – ar pārsteidzošu precizitāti un visos sīkumos – vēsturiskus notikumus daudzus gadsimtus pirms tie notika. Tā ir viena no galvenajām liecībām Bībeles pārdabiskajai iedvesmošanai.
Jesajas 46:9–10 Dievs Bībelē saka par Sevi:

Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga! Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis, sacīdams: Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk!

Spēja paredzēt notikumus ar tādu precizitāti obligāti iekļauj spējas izprast vēsturi. Šī iemesla dēļ Dievs pilnīgā pārliecībā var teikt: „Mani nodomi īstenosies.”

Viens no galvenajiem Bībeles pravietojumiem ir par Izraēla nākotni. No paša Izraēla rašanās kā tautai līdz galīgam tās likteņa nobeigumam katra tā dzīves stadija tika viņu pašu praviešu pareģota. Ne mazāk kā 80% no visiem šiem pravietojumiem jau ir piepildījušies visprecīzākajā veidā. Tādēļ pilnīgi saprātīgi būtu gaidīt, ka arī palikušie 20% piepildīsies ne mazāk precīzi.

Ciešā saistībā ar Izraēlas vēsturi atrodas citas tautas – Jēzus Kristus (Ješua Mesijas) Draudzes – liktenis. Draudze radās Izraēla iekšienē, bet caur šo divu tautu – Izraēla un Draudzes – likteņgriežiem tās ir izklīdinātas. Un tomēr starp tām ir pastāvīga mijiedarbība.

Draudzei līdzīgi Izraēlam arī bija savi pravieši. Lielākais no tiem bija tās pamatlicējs un galva Ješua no Nācaretes. Caur Ješua (Jēzu) un Viņa apustuļiem Draudzes vēstures pamatiezīmes bija atklātas jau iepriekš. Pašlaik arī šīs lietas īstenojas aizvien pieaugošā līmenī.

Viena no svarīgākajām pravietošanas funkcijām ir nodrošināt Dieva tautu ar skaidru vīziju, kas iezīmēta no debesīm. Bez tādas vīzijas tā neapšaubāmi paklups un paliks. Tas vienlīdz pielīdzināms gan Izraēlam, gan Draudzei. Tādēļ Salamana pamācībās 29:18 Salamans saka, ka tur, kur nav pravietiskas vīzijas, tauta iet bojā.

Tādas vīzijas trūkums noveda pie Jeruzalemes krišanas 586. pirms Mesijas (Kristus) dzimšanas. Pēc tam, kad tauta tika pilnībā Bābeles iznīcināta, Jeremija par to teica šādus Vārdus:

Tās netīrumi līp pie viņas tērpa malas; tā nebija domājusi par savu galu; tādēļ tā ir tik bezgalīgi pazemota, un tai nav neviena iepriecinātāja. "Uzlūko, Kungs, manas bēdas, jo ienaidnieks gavilē!"
(Raudu dz. 1:9)

Apmēram pēc 600 gadiem Jēzus pats par šo tautu teica:

"Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! Bet vēl tas ir apslēpts tavām acīm. Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs. Tie tevi nopostīs līdz pamatiem un tavus bērnus, neatstādami no tevis akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neesi atzinusi savu apžēlošanas laiku."
(Lūkas 19:42–44)

Jeruzaleme tomēr ir visai traģisks piemērs tam, ka Dieva tauta zaudē uzmanību izprast savu vēsturisko aicinājumu. Tie paši principi līdzīgi attiecas uz Izraēlu kā tautu un Draudzi. Katrā no šiem gadījumiem uzmanības novēršana attiecībā uz aicinājumu ved uz traģēdiju.

Bet tas nedrīkst notikt! Caur pravietiskajiem Rakstiem Dievs paredzēja – gan Izraēlam, gan Draudzei – visu nepieciešamo, lai izprastu un īstenotu to aicinājumu. Iespējams, ka vienam vai otram nav ticis pateikts, ka neveiksmes un nelaimes atnāk tādēļ, „ka tu neesi uzzinājusi savu piemeklēšanas laiku.”
Viena no vissuztraucošākajām mūsu laika īpatnībām ir fakts, ka Izraēla un Draudzes liktenis atkal sāk satuvoties. Tā satuvošanās noved pie aizvien dramatiskākiem un nozīmīgākiem notikumiem visā cilvēces vēsturē.

Mana dziļākā vēlēšanās un mana lūgšana ir, lai šī grāmata dotu skaidru ainu, vismaz vispārējos principos, par nākamajiem notikumiem, kas nāks pār Izraēlu un Draudzi.

Dereks Prinss