|
Fragmenti
PILNĪGI PĀRLIECINĀTS
Kad mēs tiekam izglābti, mēs to zinām. Kā gan citādi mēs varētu liecināt par Kristu? Bībele runā apstiprinoši. Tā neliek šaubīties. Kad mēs to lasām, tā mūs pārliecina. Mans tautietis Mārtiņš Luters reiz teica: "Svētais Gars nav skeptiķis". Tas neliek šaubīties.
Dieva apsolījumi ir "jā un āmen!" un nevis "nē un varbūt". Evaņģēlija bazūne nepūš nepareizu noti.
Kad zemestrīce Filipos sadrebināja cietumu, arī cietumsargs bija visai iztrūcināts un viņš sauca: "Kas man jādara, lai es tiktu pestīts?" Pāvils neteica: "Nu, ko tu pats par to domā?" Viņš deva stingru norādījumu APUSTUĻU DARBOS 16:31- "Tici uz to Kungu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti." Evaņģēlijs ir Dieva vēstījums un nevis kristiešu viedoklis. Tas nav augsta ranga baznīcas vīru ieteikums. Ģeniālais Maikls Faradejs, kurš izgudroja dinamo mašīnu, bija apdāvināts visās zinātņu nozarēs, bet viņš arī bija kristietis, kas patiesi ticēja. Kad viņš gulēja uz nāves gultas 1867. gadā, viņa draugi tam jautāja, kāds ir viņa viedoklis par pēcnāves dzīvi. "Viedoklis?" viņš pārsteigts izsaucās! "Viedoklis! Man tāda nav. Manī ir dziļa pārliecība!" Faradejam īpaši mīļš bija Bībeles pants: "...jo es zinu, kam es esmu paļāvies, un esmu pārliecināts, ka Viņš ir spēcīgs pasargāt man uzticēto mantu līdz viņai dienai" (2.Tim.1:12).
Viņš nešaubījās par Bībeles patiesīgumu. Daži spriež, ka ir iespējama glābšanas varbūtība, bet tā ir liekulība, jo Raksti to skaidri apliecina. Mums ir jānožēlo grēki un jātic. Glābšana nav nejaušs notikums, kuru jums grūti pamanīt. Kad mēs pazemojamies, nākam pie sava Kunga un Pestītāja un uzticamies Viņam, Viņš pieņem mūs un šķīstī savās dārgajās asinīs! Palūkojieties uz šiem diviem Jēzus Kristus paziņojumiem: "...un kas nāk pie manis, to es tiešām neatstumšu" (Jāņa 6:37), "Jo Cilvēka Dēls ir nācis MEKLĒT UN GLĀBT pazudušos" (Lūk.19:10).
Glābšana ir absolūta un pilnīga. Cik smieklīgi ir domāt, ka Jēzus Kristus mūs ir uzmeklējis un pieņēmis, bet Viņš negrib, lai mēs to zinātu! Faktiski Viņš negrib to noslēpt no mums. Tas tiek pierādīts Rakstos: "Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni" (Rom.8:16). <<<
SĀTANAM TRŪKST PIERĀDĪJUMU
Bet ļaujiet man jums pateikt- šeit ir vēl kaut kas vairāk. "Bet Dievs savā žēlastībā tos taisno bez nopelna..." (Rom.3:24).
Fantastiski! Parastā tiesā, kur tiek apsūdzēts likumpārkāpējs, nekad tādas lietas nenotiek. Iedomājieties tikai! Ir Tiesas zāle, kur sēž nopietni ierēdņi, policisti uniformās, prokurors un tiesnesis. Zvērinātais nolasa apsūdzības rakstu. Apsūdzētais pieceļas no apsūdzēto sola. Viņam jāizcieš sods- jāsamaksā par nodarījumu. Ja viņš lūgtu to attaisnot, nopietnā tiesa droši vien izplūstu neredzētos smieklos.
BET TAGAD IR CITA AINA. Grēcinieks stāv Visaugstā Tiesneša priekšā. Apsūdzētājs arī ir klāt. Tas ir sātans, un žilbinošs pulks šķīstu eņģeļu noraugās visā notiekošajā. Grēcinieks apzinās savu vainu. Visas zemes Tiesnesim jārīkojas taisnīgi. Tad parādās grēcinieka Advokāts- Jēzus- un prasa apsūdzētājam: "Kur ir jūsu pierādījumi?"
Izskatās, ka cietums ir neizbēgams, bet apsūdzētājs ir apmulsis. Viņš nevar uzrādīt nevienu pierādījumu, ne lietišķo pierādījumu, ne protokolu, pat ne mazāko apsūdzību. Nekas visā pasaulē neliecina pret šo cilvēku. Kā tas varēja notikt?
Es jums pateikšu- mūsu grēku pierādījumi ir iznīcināti! Kristus Jēzus tos visus savāca un paņēma līdz uz Golgātu. Viņš tos paņēma savās rokās, ielika savā sirdī un ienesa dievišķās Tiesas ugunīs, kas brāzās pār krusta kalnu. Pēc šīm briesmīgajām stundām apsūdzības raksts bija iznīcināts bez pēdām. Kolosiešiem 2:13,14 to apraksta šādi: "...piedodams mums visus mūsu pārkāpumus, Viņš izdzēsis pret mums vērsto parādu rakstu ar visām viņa prasībām un to iznīcinājis, pienaglodams pie krusta".
"Izdzēst"- tas nenozīmē tikai izsvītrot, bet "aizslaucīt projām".
Dieva tiesā Advokāts Jēzus uzstājas ar savu sensacionālo aizstāvības runu: "Nav neviena pierādījuma pret šo cilvēku". Tad Taisnības tronis kļūst par Žēlastības troni. Apsūdzētājs sātans ir iedzīts strupceļā un atkāpjas. Tiesnesis pieaicina apsūdzēto personu un izsniedz viņam dokumentu, kas saucas: "Jaunā Derība". Viņš atver to un redz tajā sarkanas Jēzus asins lāses. Tā ir karaliska reabilitācija, kura pasludina: "Šī tiesa nav atradusi pierādījumus, tāpēc apsūdzība pret jums netiek celta." "Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas" (Rom.8:1).
Tiesnesis to uzsvēra, teikdams: "Viņa grēkus un viņa netaisnības vairs nepieminēšu" (Ebr.10:17).
Cietumnieks ir atbrīvots un "žēlastībā attaisnots". Tad visa Tiesa pieceļas un aplaudē- debesis uzgavilē grēciniekam, kurš ir nožēlojis savus grēkus (Lūk.15:7). Kad mēs tiekam "žēlastībā attaisnoti", Dievs- Tiesnesis negrib, lai mēs par to būtu neskaidrībā.
Tie, kuri gaida Tiesas Dienu, lai noskaidrotu, vai viņi ir attaisnoti vai apsūdzēti, vispār neizprot pestīšanu. Jēzus apsolījums Jāņa 5:24 "ka mēs nenāksim tiesā" ir daļa no pestīšanas. Kad mēs kļūstam glābti, Jēzus atņem mums šīs bailes.
Vārds "tiesa" šajā Rakstu vietā atbilst grieķu vārdam "krisis," no kura cēlusies latviešu "krīze," kura nozīme ir- kritisks stāvoklis. Tātad mēs varam teikt, ka jaunpiedzimušais ticīgais nekad nepiedzīvos "kritisko brīdi", stāvēdams tiesā, lai uzzinātu, vai viņš ir glābts vai pazudis. Šis jautājums jau ir nokārtots.
|
