|
Fragmenti
1.nodaļa - Situācija
Kristiešu vidē pieaug tendence virzībai neuzticības un amoralitātes virzienā, tāpēc esmu nolēmis uzrakstīt dažus vārdus par šo visai svarīgo tematu. Tie ir brīdinoši vārdi, kas nāk nevis no kāda svētā, bet parasta cilvēka jūsu vidū.
Roberts Barns sen atpakaļ ir teicis: "Cilvēks ir tikai cilvēks, jo viņš ir cilvēks." Mēs visi esam ievainojami, visi spējam krist, visi spējam izjaukt savu iekšējo līdzsvaru nepareizu seksuālu impulsu dēļ. Kompromiss morāles jomā pilnībā spēj iznīcināt katru kalpošanu. Neviens nav imūns no pieķeršanās kādam citam. Bēdīgi, ka kādu kristīgajā kalpošanā bijušo ļaužu dzīves var parakstīt ar šādu traģisku vārdu: "kritis." Es šeit nenorādu uz kādu ar pirkstu. Es tikai pateicos Dievam par Viņa žēlīgo apsardzības roku manā dzīvē, kas mani ir uzturējusi tīru un šķīstu, un es pazemīgi liecos pie zemes un lūdzu Dievu, jo arī es esmu cilvēks, un, kā skan teiciens, "Cilvēks ir cilvēks, jo viņš ir cilvēks." Lai Dievs mūs visus pasargā!
Iesākumā ir svarīgi iestādīt pareizos Bībeles principus. Bībele sniedz absolūtus standartus: "Tev nebūs laulību pārkāpt" (2.Mozus 20:14). Saskaņā ar levītu likumiem "Un, kad kāds vīrs laulību pārkāpj ar precētu sievu un kad viņš laulību pārkāpj ar sava tuvāka sievu, tie ir jānodod nāvei, un viņiem ir mirtin jāmirst - gan pavedējam, gan pavestajai" (3.Mozus 20:10). Jaunā Derība arī skaidri saka: "Nepievilieties! Ne netikli,... ne laulības pārkāpēji, ne vīriešu piegulētāji, ... neiemantos Dieva valstību" (1.Korintiešiem 6:9,10).
Pēc definīcijas laulības pārkāpšana ir brīvprātīga, apzināta vai neapzināta tiekšanās uz seksuālām attiecībām starp laulātu vīru vai laulātu sievu un kādu citu cilvēku, kas atrodas ārpus laulātā pāra savstarpējo attiecību loka, un ārpuslaulības seksuālo attiecību izdarīšana.
Ārlaulības sakari ir brīvprātīgi seksuāli sakari starp neprecētiem ļaudīm- pirmslaulības seksuālās attiecības atrodas to skaitā. Amoralitāte atstāj tumšas ļaunas apziņas ēnas, bet ātri izbāl no atmiņas un vairumā gadījumu ir kļuvusi par mūsdienu sabiedrības akceptētu normu. Bet Draudze ir pazeminājusi savas prasības.
Mēs esam tik pieraduši dzirdēt par cilvēkiem, kas nonākuši amorālās situācijās, ka esam "uzaudzējuši biezu ādu" un tas mūs vairs tā nemaz nerūp. Pasaules standarti ir ielauzušies draudzē, un cilvēki tikai parausta plecus: "Tā šajās dienās notiek!" Bet Dievs nav mainījies un Viņa prasības pēc morālā šķīstuma nav mainījušās. Pasaule, protams, var neuzskatīt Bībeles prasības par normu, bet tas neatceļ faktu: neatceļamās un neizmaināmās pavēles joprojām ir dzīvas un negrozāmas: "Tev nebūs laulību pārkāpt!" Viņa priekšā mēs nesam atbildību.
Nekas tā nesagrauj laulības pašus pamatus kā amoralitāte. Tās iznīcinošais spēks palēnām "izkaltē kaulus," sagrauž cilvēka uzskatu un vērtības sistēmu. Tā padara par nulli patiesu uzticēšanos, sagrauj cieņu un integritāti, atnes apkaunojumu un rada noskumšanu, tā pazudina cilvēka pašnovērtējumu. Tā apkrāpj cilvēkus, padarot tos par citu izmantošanas objektu, kas nav mīlestība. Amorālas attiecības nav mīlestības izņēmuma forma, bet gan patmīlīgas kaisles pierādījums un klaja demonstrācija.
Kaisle ir zvērs, kas spēj aprīt mūs pašus. Mīlestība turpretī vēlas otrai personai sniegt vislabāko un pacieš sāpes, upurējot sevis paša apmierinājumu otra cilvēka labumam. Diemžēl mēs dzīvojam savtīgu dziņu pasaulē, kas pieprasa, lai paša "es" tiktu apmierināts un gūtu baudu, vienalga, lai arī ko tas prasītu no citiem. Šo lomu visai sekmīgi spēlē amoralitāte, un rezultātā cieš ģimenes, cieš neplānotie bērni, cieš kristīgā liecība, cieš pats Kristus!
Amoralitāte nerodas vienā vakarā. Mēs neesam tikuma paraugs vienu dienu un neiesākam amorālas attiecības nākošajā. Mēs tiekam tās ietekmēti pakāpeniski- caur apkārtējo dzīvesveidu, caur ļauno liecību, caur mēdijiem, kamēr tā mūsos ieēdas. Tad kāds pavedinošs apģērba gabals, kāda neprasmīga izturēšanās, provokatīva runa un klusināts zemteksts nolaupa mūsu pretošanās spējas.
Lēni tiek grautas aizsardzības vērtību sienas un tiek celti atbilstošie saskarsmes tilti. Aizgrābjošs skatiens, zīmīgs pieskāriens, ilgs rokasspiediens, pārāk juteklīgs un emocionāls rokas satvēriens, uz pleca uzlikta roka lūgšanā, ciešs kontakts sarunā, saprotoša un otram simpatizējoša uz draudzību vedoša atklātība- tas viss neapzināti pieprasa rīcības turpinājumu nepareizi veidotu attiecību veidošanā...
|
