Kā pretoties kārdināšanām amorālā sabiedrībā

Mūsdienu sabiedrības ietekme uz kristieša liecību. Kā būt sekmīgam jaunajos apstākļos?

Kristiešu vidē pieaug tendence virzībai neuzticības un amoralitātes virzienā, tāpēc esmu nolēmis uzrakstīt dažus vārdus par šo visai svarīgo tematu. Tie ir brīdinoši vārdi, kas nāk nevis no kāda svētā, bet parasta cilvēka jūsu vidū.

Roberts Barns sen atpakaļ ir teicis: "Cilvēks ir tikai cilvēks, jo viņš ir cilvēks." Mēs visi esam ievainojami, visi spējam krist, visi spējam izjaukt savu iekšējo līdzsvaru nepareizu seksuālu impulsu dēļ. Kompromiss morāles jomā pilnībā spēj iznīcināt katru kalpošanu. Neviens nav imūns no pieķeršanās kādam citam. Bēdīgi, ka kādu kristīgajā kalpošanā bijušo ļaužu dzīves var parakstīt ar šādu traģisku vārdu: "kritis." Es šeit nenorādu uz kādu ar pirkstu. Es tikai pateicos Dievam par Viņa žēlīgo apsardzības roku manā dzīvē, kas mani ir uzturējusi tīru un šķīstu, un es pazemīgi liecos pie zemes un lūdzu Dievu, jo arī es esmu cilvēks, un, kā skan teiciens, "Cilvēks ir cilvēks, jo viņš ir cilvēks." Lai Dievs mūs visus pasargā!

Iesākumā ir svarīgi iestādīt pareizos Bībeles principus. Bībele sniedz absolūtus standartus: "Tev nebūs laulību pārkāpt" (2.Mozus 20:14). Saskaņā ar levītu likumiem "Un, kad kāds vīrs laulību pārkāpj ar precētu sievu un kad viņš laulību pārkāpj ar sava tuvāka sievu, tie ir jānodod nāvei, un viņiem ir mirtin jāmirst - gan pavedējam, gan pavestajai" (3.Mozus 20:10). Jaunā Derība arī skaidri saka: "Nepievilieties! Ne netikli,... ne laulības pārkāpēji, ne vīriešu piegulētāji, ... neiemantos Dieva valstību" (1.Korintiešiem 6:9,10).

Pēc definīcijas laulības pārkāpšana ir brīvprātīga, apzināta vai neapzināta tiekšanās uz seksuālām attiecībām starp laulātu vīru vai laulātu sievu un kādu citu cilvēku, kas atrodas ārpus laulātā pāra savstarpējo attiecību loka, un ārpus laulības seksuālo attiecību izdarīšana.
Ārlaulības sakari ir brīvprātīgi seksuāli sakari starp neprecētiem ļaudīm- pirmslaulības seksuālās attiecības atrodas to skaitā. Amoralitāte atstāj tumšas ļaunas apziņas ēnas, bet ātri izbāl no atmiņas un vairumā gadījumu ir kļuvusi par mūsdienu sabiedrības akceptētu normu. Bet Draudze ir pazeminājusi savas prasības.

Mēs esam tik pieraduši dzirdēt par cilvēkiem, kas nonākuši amorālās situācijās, ka esam "uzaudzējuši biezu ādu" un tas mūs vairs tā nemaz nerūp. Pasaules standarti ir ielauzušies draudzē, un cilvēki tikai parausta plecus: "Tā šajās dienās notiek!" Bet Dievs nav mainījies un Viņa prasības pēc morālā šķīstuma nav mainījušās. Pasaule, protams, var neuzskatīt Bībeles prasības par normu, bet tas neatceļ faktu: neatceļamās un neizmaināmās pavēles joprojām ir dzīvas un negrozāmas: "Tev nebūs laulību pārkāpt!" Viņa priekšā mēs nesam atbildību.....