|
Fragmenti
Veiksmīgai laulībai ar iemīlēšanos nepietiek
...Pēdējo trīsdesmit gadu laikā esmu noturējis pirmslaulību pārrunas ar simtiem pāru un atklājis, ka lielākajai daļai priekšstats par iemīlēšanos ir tikpat aprobežots, kāds bija man. Bieži jau pirmajā nodarbībā es pāriem pajautāju: "Kāpēc jūs gribat precēties?" Lai kādus iemeslus vēl viņi minētu, visi atklāj vienu vissvarīgāko iemeslu, kas gandrīz vienmēr ir tas pats: "Tāpēc, ka mēs mīlam viens otru." Tad es viņiem uzdodu pavisam nejauku jautājumu "Ko jūs ar to domājat?" Tas viņus parasti apstulbina. Lielākā daļa stāsta par savām dziļajām jūtām vienam pret otru. Tās jau esot kādu laiku un tās atšķiroties no visa, ko viņi ir jutuši pret citiem. Bieži viņi skatās viens uz otru, lūkojas griestos, ķiķina un tad viens no viņiem saka" "Jā...e-ē... ziniet..." Ar savu tagadējo dzīves pieredzi es domāju, ka tiešām zinu, bet šaubos, vai viņi to zina. Es baidos, ka viņu priekšstats par iemīlēšanos ir tāds pats, kāds bija man un Karolīnai, kad mēs precējāmies. Tagad es zinu, ka ar iemīlēšanos nepietiek, lai izveidotu veiksmīgu laulību.
Reiz man piezvanīja kāds jaunietis, lai noskaidrotu, vai es nevaru novadīt viņu laulību ceremoniju. Painteresējos, kad viņi gatavojas precēties, un izrādījās, ka pēc nepilnas nedēļas. Es paskaidroju, ka parasti man ir sešas līdz astoņas tikšanās ar pāriem, kuri domā precēties. Viņu atbilde bija tipiska: "Atklāti sakot es nedomāju, ka mums būtu vajadzīgas konsultācijas. Mēs tiešām mīlam viens otru, un es nedomāju, ka mums varētu rasties kādi sarežģījumi." Es pasmaidīju, bet sirdī apraudājos: vēl viens iemīlēšanās ilūziju upuris.
Mēs runājam par iemīlēšanos jeb "ieķeršanos". Izdzirdot šo vārdu, man prātā nāk medības džungļus. Ceļā, pa kuru dzīvnieki dodas uz dzeršanas vietu, tiek izrakta bere, kuru nomaskē ar lapām un zariem. Nelaimīgais dzīvnieks, neko nenojauzdams, skrien pa taku, tad negaidot iekrīt bedrē, un ir notverts lamatās.
Tieši tā mēs runājam par mīlestību. Mēs vienkārši ejam savās ikdienas darīšanās, tad pēkšņi telpā vai gaitenī ieraugām viņu un "iekrītam"! Mēs tur neko nevaram darīt, nespējam tam pretoties, jo tas ir stiprāks par mums. Mēs zinām, ka mūsu liktenis ir apprecēties, un jo ātrāk, jo labāk. Mēs par to pastāstam saviem draugiem, un, tā kā viņi dzīvo pēc tāda paša principa, tad piekrīt: ja mēs tiešām esam iemīlējušies, tad ir jāprecas.
Bieži mēs pat neaizdomājamies par to, ka mums ir pavisam atšķirīgas sociālās, garīgās un intelektuālās intereses. Mūsu vērtību sistēma un mērķi var būt gluži pretrunīgi, bet mē "esam iemīlējušies". Traģiskais iznākums šim aplamajam priekšstatam par mīlestību ir tāds, ka gadu pēc kāzām pāris sēž laulību konsultanta birojā un saka: "Mēs viens otru vairs nemīlam." Viņi ir gatavi šķirties. Galu galā, ja "mīlestība" ir zudusi, tad "taču nevar prasīt, lai mēs paliktu kopā".
Kāpēc mēs ņemam kredītu? Tāpēc ka gribam tagad to, ko nevaram šobrīd samaksāt.
Kāpēc mēs ņemam kredītu? Tāpēc ka gribam tagad to, ko nevaram šobrīd samaksāt. Ja iegādājamies māju, tas var būt prātīgi, jo īre būtu jāmaksā tik un tā. Izraugoties māju tālredzīgi, tās vērtība ar laiku celsies. Ja mums ir nauda pirmajai iemaksai un mēs varam atļauties ikmēneša maksājumus, tad tas ir saprātīgs pirkums. No otras puses, lielākā daļa mūsu pirkumu ar laiku kļūst nevērtīgāki; to vērtība samazinās jau tajā dienā, kad to iegādājamies. Un mēs šīs lietas iegādājamies, pirms varam atļauties. Mēs samaksājam pirkuma cenu un vēl kredīta procentus, kamēr pirkuma vērtība ar katru mirkli sarūk.
Katrā sabiedrībā ir savas "pirmās nepieciešamības preces", bet kāpēc gan jaunajam pārim jādomā, ka viņiem jau pirmajā laulības gadā jāiegādājas viss, ko viņu vecāki sakrāja 30 gados? Kāpēc jums uzreiz vajag pašu lielāko un labāko? Ar tādu pieeju jūs sev laupāt tiekšanās un sasnieguma prieku. Patiesībā nav nemaz daudz tāda, kas dzīvei ir patiešām vajadzīgs, un šīs vajadzības var apmierināt ar mūsu pašreizējiem ienākumiem. (Ja esat bez darba, valsts nodrošina zināmu palīdzību. Pat visnabadzīgākajiem tiek nodrošināta vajadzīgā iztika.) Es neesmu pret to, ka cilvēki tiecas pēc vairāk un labākām lietām, ja to lieto pareiziem mērķiem. Es tikai jums iesaku dzīvot tagadnē, ne nākotnē. Atstājiet rītdienas priekus rītdienas sasniegumiem un priecājieties par to, kas jums ir šodien!
Kādam būs jātīra tualete
Māja, kurā es uzaugu, tualete vienmēr bija tīra. man pat prātā neienāca, ka kāds to tīra, un vēl tagad nezinu, vai to darīja mans tēva vai māte. Es nekad neredzēju nevienu tīrām tualeti. Divas nedēļas pēc apprecēšanās ar Karolīnu es iestājos augstskolā, un mēs sākām dzīvot studentu pilsētiņā. Mums bija mazs, bet tīrs un patīkams studentu dzīvoklītis. Pēc kādām trim nedēļām es ievēroju tualetes podā tumšus pleķus. (Tagad es jau zināju, ka tualete ir jātīra, jo, galu galā, mācījos augstskolā!) Es par to ieminējos Karolīnai un viņa teica: "Es zinu. Interesanti, kad tu domā to iztīrīt?" "Tīrīt podu!?" es izsaucos. "Es domāju, ka tu to iztīrīsi. Es nemaz nezinu, kā tīra podus." "Es tev iemācīšu," viņa piedāvāja. "Vai nevaram nopirkt kaut ko, kas podu iztīra automātiski, nolaižot ūdeni?' es pajautāju. "Tie līdzekļi nekam neder," viņa atteica, "tā ir tikai naudas šķērdēšana."
Es nekad nebiju domājis, ka man kādreiz nāksies tīrīt tualetes. Taču es iemācījos darīt to tik labi, ka otrajā semestrī dabūju pusslodzes darbu profesionālā tualešu tīrītāju firmā. Kad biju apguvis profesionālās iemaņas, tīrīt tualetes podu mūsu dzīvoklītī bija pavisam viegli.
Vai drīkstu jums uzdot personisku jautājumu? Ja jūs apprecēsieties, kurš tīrīs tualeti jūsu mājā vai dzīvoklī? Strādājot ar pāriem, kuri domā par laulību, esmu atklājis, ka lielākā daļa vīriešu pieņem, ka to darīs sieva, savukārt lielākā daļa sieviešu uzskata, ka to darīs vīrs. Bez pirmslaulību konsultācijām vairums pāru nemaz neaizdomātos par to, ka kādam būs jātīra tāda lieta kā klozetpods, un trīs nedēļas pēc kāzām abi atklātu, ka tualete nekļūst tīra pati no sevis.
Personība būtiski ietekmē uzvedību
Pirms kāzām es sapņoju par to, cik brīnišķīgi būs katru rītu piecelties un brokastot kopā ar sievu. Kad apprecējāmies, es atklāju, ka ka Karolīna nav "rīta putns" un brokastis nemaz neēd. Labi padomājis, es atcerējos, ka mūsu draudzības laikā viņa jau man bija teikusi: "Nezvani man no rītiem, jo es neatbildu par to, ko runāju vai daru dienas pirmajā pusē." Uztvēru to kā joku un tikai pasmējos. No rītiem es tiešām nekad viņai nezvanīju, jo biju aizņemts ar savām darīšanām. Pēc kāzām atklājās, ka viņa to bija domājusi nopietni. mans sapnis par nesasteigtām, romantiskām brokastīm divatā izplēnēja jau pirmajā laulības mēnesī. Man nācās baudīt brokastis vienam klusum, ja neskaita putnu dziesmas aiz loga.
Toties Karolīna pirms kāzām bija iztēlojusies, ko tikai mēs abi nedarīsim pēc desmitiem vakarā līdz pusnaktij. Viņa cerēja, ka mēs lasīsim un un pārrunāsim grāmatas, skatīsimies filmas, spēlēsim prāta spēles un apspriedīsim nopietnus jautājumus par dzīvi. Viņa nezināja to, tieši desmitos vakarā man atslēdzas fizisko, emocionālo un intelektuālo aktivitāšu motors. Pēc desmitiem ievērojami sarūk manas spējas risināt intelektuālas saruna. Jā, taisnība, ka mūsu draudzēšanās laikā es spēju kopā ar viņu būt "dzīvs un enerģisks" līdz pusnaktij, bet tad mani dzina uz priekšu iemīlēšanās pacilātība. Sajūsma par to, ka varam būt kopā, radīja adrenalīna pieplūdumu, un viņai pat prātā nenāca, ka tad, kad apprecēsimies, tā vairs nebūs.
... Šīs personību atšķirības var lielā mērā ietekmēt arī pāra seksuālās attiecības. Cīrulis desmitos vakarā grib likties gultā, mīļoties un baudīt seksuālu tuvību, turpretī pūce saka: "Tu laikam joko! Es nevaru tik agri iet gulēt." Cīrulis var justies atraidīts, bet pūcei var būt sajūta, ka viņu cenšas pakļaut. Vai šim pārim ir kāda cerība?
Protams, ja vien viņi cienīs viens otra atšķirības un meklēs risinājumus. Piemēram, pūce varētu piekrist seksuālai tuvībai desmitos vakarā, ja cīrulis pūcei pēc tam ļaus atstāt guļamistabu un līdz pusnaktij nodarboties ar viņu interesējošām lietām... Ja mēs būtu zinājuši, ka es esmu cīrulis un Karolīna - pūce, un mēs šīs personu atšķirības būtu pārrunājuši jau draudzības laikā, mēs būtu aiztaupījuši sev krietni daudz emocionālu sāpju. Es nebūtu juties atraidīts, ka viņa negribēja ar mani brokastot, un viņa nejustos kontrolēta manas prasības dēļ, lai desmitos vakarā nāk gulēt. Jā būtu bijis labi zināt to, ka personību atšķirības dziļi ietekmē uzvedību.
|
