|
Fragmenti
Fragmenti
Pie mīlestības apstiprināšanas un padziļināšanas, kā arī labākai saskaņai starp laulātajiem var kalpot pārliecības par savstarpējo vajadzību apmierināšanu uzsvēršana, kādas ir vīram pie sievas un sievai pie vīra. Nevar būt ne saskaņa, ne mīlestība starp laulātajiem tad, kad viens sāk pieprasīt mīlestību un uzticību no otra, bet pats necenšas pildīt savus pienākumus. Katra laulātā nepieciešamajam rūpju auglim par savu pienākumu iz-pildi ir jābūt viņu savstarpējai saskaņai un mieram kopējas labklājības labā savstarpējā mīlestībā vienam uz otru. - Katram no laulātajiem ir jābūt iecietīgam pret otra trūkumiem. Tāpēc tiem ir jānodrošinās ar pacietību visgrūtākajos neapmierinājuma gadījumos un savstarpējos sarūgtinājuma brīžos.
Gadījumos, kad vīram patrāpās dusmīga sieva, viņa pienākums ir nekrist izmisumā, bet ar pazemību uzskatīt šajā nelaimes apstāklī Dieva piemeklējumu par viņa grēkiem. Var gadīties, ka sieva pret tevi uzsāk cīņu, saka Zeltamute (Zlatousts); ieejot mājā, viņa tevi sastop satracināta kā zvērs, uztrinusi savu mēli kā zobenu. Tas ir bēdīgs stāvoklis, kad tavs dievišķais palīgs tev kļūst par tavu ienaidnieku.
Un tomēr pārbaudi pats sevi, vai neesi izdarījis ko sāpīgu pret sievieti savā jaunībā. Varbūt ievainojumu, kuru tu esi izdarījis kādai citai sievietei, - dziedina tava sieva un svešas sievietes augoni kā ķirurgs izgriež tava paša sieva. Savukārt ja vīram ir slikta sieva, tad tā kalpo kā iemaukti grēciniekam.
Par to liecina Svētie Raksti: Grēciniekam tiek piešķirta dusmīga sieva; tā būs kā rūgta pretinde, kura izklīdina slikto sulu grēciniekā. Ja pēc Zlatousta mācības sievas sliktais raksturs ir Dieva sods vīram, tad acīmredzot vīram šo sodu ar pacietību ir jāpanes. Tāpēc nav nekāda attaisnojuma vīram, kurš izturas cietsirdīgi pret savu sievu. Tas runā pretī mācībai par kristīgu pacietību un iecietību, kā arī izpratni par mīlestību, kādu vīram vienmēr ir jāsaglabā uz savu sievu.
Tās necilvēciskas attiecības pret sievām, kādas bieži nākas sastapt pie vīriem - sevišķi no zemākas kārtas, Zeltamute (Zlatousts) stingri nosoda kā augstākās pakāpes nežēlību un barbarismu. Lai izlabotu sievas trūkumus, viņš ieteic ķerties pie pacietīgas pārliecināšanas, bet nevis ar rāšanos, par sišanu nemaz nerunājot. Vislabākais līdzeklis, kā izlabot sliktu sievas raksturu, ir saprātīga iecietība un uzmanīga gādība no vīra puses, lai izskaustu viņas trūkumus. “Dzīves līdzdalībniece, māte bērniem, daudzu mūsu prieku iedvesmotāja nedrīkst būt iegrožota ar draudiem un bailēm,” saka Sv. Jānis. Gluži pretēji, vajag iedarboties uz viņu ar mīlestību un pieķeršanos.
Vispār pēc Zeltamutes mācības vīra mīlestībai uz sievu ir jābūt saprātīgai, jūtas jāpamato uz sievas dvēseles kvalitāti; tas ir: šai mīlestībai ir jāņem vērā viņas tikumiskās labošanās un pilnveidošanās iespējamību. Tāpēc vīrs ir vainīgs pats savā priekšā kā arī savas sievas priekšā un Dieva taisnās tiesas priekšā, ja viņš paliek vienaldzīgs pie savas sievas trūkumiem un vājībām, nepievēršot tiem nekādu uzmanību. Bet no otras puses, viņš nedrīkst par tiem uztraukties un to dēļ ar nežēlību vajāt savu sievu. Lēnprātīga, ar saprātīgu iecietību un mīlestību apvienota vīra izturēšanās pret sievu ir visdrošākais līdzeklis viņas rakstura izlabošanai.
Sv. Zlatousts (Zeltamute) saka: Kaut arī sieva būtu pret tevi grēkojusi, piedod viņai visu. Ja esi apņēmis sievieti ar ļaunu raksturu, māci viņai labestību un labprātību. Ja sievai ir netikums, izdzen to, bet nevis viņu. Ja pēc daudziem mēģinājumiem tu saproti, ka tava sieva nav labojama un tā neatlaidīgi turas pie saviem ieradumiem, - arī tad nepadzen viņu, jo viņa, kā teikts, ir daļa no tavas miesas. "Un tie abi būs viena miesa.” Lai sievas netikumi paliek nedziedināti, tev par to ir sagatavota liela alga, ka tu viņu mīli un dievbijības labā panes tik daudz nepatikšanu, - panesot sliktu sievu kā savu paša locekli.
Runājot par vīra pienākumu pārliecināt savu sievu, Zlatousts arī piedāvā pārliecināšanas veidu. Viņš saka: "Tava sieva mīl rotas, skaistus apģērbus, daudz runāt, viņa ir savdabīga... Kaut arī nevar teikt, ka visi netikumi būtu apvienojušies kādā vienā sievietē, bet mēs iedomāsimies tādu sievieti un lai vīrs cenšas visādos veidos viņu labot.
Kādā veidā viņš var viņu labot? To visu viņš panāks tad, ja nesāks pēkšņi visu aizliegt, bet iesāks ar to vieg-lāko, pie kā viņa nav sevišķi piesieta. Bet ja tu nepacietības skubināts gribēsi strauji viņu labot, tu nenieka ne-panāksi. Un tā, sākuma neliedz viņai dārgus tērpus - rotas lietas, bet ļauj viņai kādu laiku tos lietot un ar tiem greznoties. Vispirms sāc ar viņas kosmētiku, pie tam izvairies no draudu pielietošanas, lai neradītu bailes. Dari to ar pārliecināšanu un glāstiem.
Saki, ka par to citi viņu nosoda, un maigā veidā izteic arī savu nosodījumu un savas domas. Atgādini viņai biežāk, ka tev ne tikai nepatīk tāds sejas krāsojums, bet, ka tas tev ir pat ļoti nepatīkams. Iegalvo viņai, ka tas tevi ļoti apbēdina, ka pašas labvēlīgākās sievietes šādi ir pazaudējušas savu dabisko skaistumu. Pārliecini viņu tādā veidā, lai remdētu viņas kaislību, bet neko viņai neteic par elli un Debesīm (ja tu par šīm lietām runāsi, viss būs velti).
Pārliecini, ka viņa tev labāk patīk tāda, kādu Dievs viņu ir radījis, un ka arī citi ļaudis nesaskata viņas skaistumu, kad viņa nosmērē lūpas un notriepj savu seju. Un kad tu par to viņai būsi daudz reizes tā teicis un viņa tevi joprojām nepaklausīs, arī tad nepārtrauc atkārtot šos savus vārdus, gan ne ar naidu, bet ar mīlestību, dažkārt arī paliekuļojot un apmīļojot viņu. Tad arī tu neredzēsi pie viņas miesas ne izķēmotu seju, ne ar asinssarkanu krāsu nosmērētas lūpas, nedz ar sodrējiem melninātas uzacis un skropstas, kas liek viņai izskatīties, it kā viņa būtu nosmērējusies pie pavarda.
Tas pats attiecas arī uz nokrāšļotu seju ar pūderi, darot to līdzīgu nobalsinātām kapu sienām. Tas viss atgādina sodrējus, zemi un pelnus, kalpodams kā zīme galējai elles smirdoņai. Panesīsim visas sievu vājības, lai tikai varētu izlabot to, ko gribam un kas nedara viņai godu. Kad tu šo netikumu izlabosi, tu citus netikumus varēsi labot daudz vieglāk. Pēc tam tu varēsi pāriet pie zelta rotas lietām, par tā pārrunājot līdzīgā veidā. Tādējādi maz pamazām tu pārliecināsi savu sievu par dabiskās pievilcības atzīšanu. Tu līdzināsies prasmīgam uzticīgam kalpam un pacietīgam zemkopim.
Lai nostiprinātu un uz visiem laikiem saglabātu tikumisko ietekmi uz savu sievu, vīram ir jāsāk savas sievas izglītošanu no pirmās kopdzīves dienas un tas jāturpina pie katra izdevīga gadījuma. Visos dzīves apstākļos ir uzmanīgi jāseko viņas uzvedībai, norādot uz viņas pienākumu un caur šo pienākumu pildīšanu - ceļu uz viņas tikumības pilnveidošanu. Sv. Zlatousts kopā ar vispārējiem noteikumiem dod tādā veida pamācības paraugu.
Viņš ieteic vīram izņemt no kāzu svinību rituāla visu, kas varētu apvainot jaunavas šķīstību (tikumību).
Tālāk viņš turpina: ‘‘Tu rīkosies pareizi, ja, noņemot to visu nost, tu ievērosi viņas biklumu un necentīsies to izjaukt. Jo, kaut arī tava jaunava nav bijusi tikumiska (šķīsta), viņa ilgu laiku klusēs. Viņai būs pamodināta cieņa uz vīru un viņa pieņems padomus, par kuriem vēl viņai nav apziņas. Vai varētu būt vēl izdevīgāks laiks, lai savu sievu pamācītu? - nevis kā tas laiks, kad viņa, cienot savu vīru. to bīstas un vēl atrodas sava bikluma (kautrības) varā. Kad viņas apziņa ir pamodināta, šis ir vislabākais laiks izklāstīt kopdzīves likumus. Viņa tiem paklausīs gribot vai negribot.
Vispirms stāsti viņai par to, kas attiecas uz mīlestību, jo priekš pārliecināšanas nekas tik labi nepalīdz pamācību apgūšanā kā pārliecības sniegšana par to, ka tavi padomi tiek piedāvāti ar mīlestību un labvēlību. Kā tu viņai parādīsi savu mīlestību? Ar to, ka tu viņai teiksi: Man bija iespēja apņemt bagātu un cēlsirdīgu jaunavu, tomēr es viņu neizvēlējos, bet iemīlēju tavu dzīves veidu, tavu godīgumu, tavu vienkāršību un tavu tikumību. Tālāk pārej pie mīļas gudrības.
Saki, ka tu nicini bagātību,- to teic it kā garāmejot, netieši. Jo ja visus savus vārdus raidīsi uz bagātības nosodīšanu, tu liksies nospiests un garlaicīgs. Savukārt kad tu atradīsi pie visa sakāmā dzīparus, kas skars viņu, viņai tas patiks. Un tā, saki viņai: es varēju apprecēt bagātu jaunavu, bet es tomēr to neuzdrošinājos. Kāpēc? Ne jau bez apdoma un apsvēruma, bet sapratis, ka bagātības iegūšana vēl neko nenozīmē un ka tā ir pat nicināma.
Tāpēc es viņu atstāju un pievērsos tavai tikumiskajai dvēselei, kuru vērtēju daudz augstāk nekā zeltu. Jo gudra un labdabīga jaunava, kura cenšas pēc augšanas dievbijībā - ir dārgāka par visu pasaulē. Tāpēc arī es pievērsos tev, mīlēju tevi un izauklēju tevi savā dvēselē, jo laicīgai dzīvei nav nekādas vērtības. Tāpēc es tevi tagad lūdzu un pamācu. Es darīšu visu, kas atkarīgs no manis, lai mēs cienīgi varētu iziet cauri šai dzīvei un palikt nešķirami arī nākošajā dzīvē. Pašreizējā dzīve ir īsa un mainīga un nepastāvīga, bet, ja mēs izpatiksim Dievam un kļūsim derīgi un atbilstoši, lai pārietu debesu dzīvē, mēs būsim mūžīgi priecīgi un kopā ar Kristu nešķirami. Pāri visam es dodu priekšroku tavai mīlestībai, priekš manis nav nekas tik nepatīkams kā nesaskaņas ar tevi. Kaut arī man nāktos visu zaudēt, būt nabagākam par visiem, būt pakļautam smagām nelaimēm un pārciest ko neparedzamu, taču esmu gatavs visu paciest un panest, kaut tikai tu mani mīlētu.
Arī bērni būs man patīkami, kuri kalpos kā ķīlas apliecinājums tavai mīlestībai. Bet arī tev vajadzētu rīkoties tāpat. Pēc tam pievieno apustuļa vārdus: Dievs grib, lai mūsu starpā būtu mīlestība. Lūdzu, ieklausies Rakstos: "Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai ” (Mat.19,5). Lai mūsu starpā nerastos nekādi pamatojumi nesaskaņām un strīdiem, jo saticīga ģimene priekš manis ir labāka nekā bagātība, kalpu svīta un ārējs gods.
Vai šie vārdi priekš viņas nebūs labāki un vērtīgāki nekā zelts un citi dārgumi? Nebaidies par to, ka viņa sāks lepoties, ka ir mīlēta, bet droši pārliecini viņu par savu mīlestību, un viņa tevi vēl vairāk iemīlēs. Ja viņa izdara ko labu, uzslavē viņu un pabrīnies. Ja gadās kaut kas slikts, kas var gadīties ar jaunām sievietēm, sniedz viņai padomu un pārliecini viņu.
Apliecini naudas un lielu izdevumu lāstu; iemāci viņai rotāties ar tām rotas lietām, kuras dzimst no labdabības, vienkāršības un godīguma - un vienmēr māci to, kas ir vajadzīgs. Jūsu lūgšanas lai ir kopīgas, lai katrs no jums iet uz baznīcu, bet par to, kas tur tiek lasīts vai runāts, lai mājās vīrs prasa sievai un sieva vīram. Ja spiež trūkums, norādi uz svētajiem vīriem Pēteri un Pāvilu, kuri bija lielākā cieņā nekā bagātnieki un ķēniņi. Parādi, ka tie savu dzīvi pavadīja izsalkumā un slāpēs. Māci viņai, ka šajā dzīvē pastāv tikai vienas bailes - un tās ir: apvainot Dievu.
|
