|
Fragmenti
IEVADS
Dieva Valstība ir centrālā vēstures, Bībeles un mūžības tēma.
Dieva noslēgto derību ar Ābrahāmu, Dāvidu un Ješua nolūks bija atjaunot Dieva Valstību uz zemes tādu, kāda tā ir debesīs. Dieva Valstība un Viņa noslēgtās derības ir mūžīgas. Divas Bībeles pamata un vissvarīgākās tēmas ir: (1)Dieva Valstība ir mūžīga Valstība, kas no mūžības iesniedzas laikā un pastāv visās cilvēces paaudzēs (Psalmi 145:13; Daniēla 4:3); un (2)Viņa derības ir mūžīgas derības, kas pastāv mūžīgi (1. Mozus 13:14-17; 15:6,18; 17:3-16). Nebukadnēcars, lielākais sava laika valdnieks, labi zināja, ka Dieva Valstība ir mūžīga valstība, kas pastāv visās cilvēku paaudzēs. Viņš izsaucās:
Es, Nebukadnēcars, pacēlu savas acis uz debesīm, mans saprāts atkal atgriezās manī, un es teicu to Visuaugstāko, es slavēju un pagodināju To, kas dzīvo mūžīgi, kura vara un valdonība ir mūžīga un kura Ķēniņa Valstība paliek uz radu radiem.
Daniēla 4:31
Dievs noslēdza mūžīgu derību ar Noasu (1. Mozus 9:16), ar Ābrahāmu (1. Mozus 17:7,13 un 19), ar Dāvidu (2. Samuēla 23:5; Jesajas 55:3), ar Izraēlu (Jesajas 61:8; Ecehiēla 37:26). Dievs uzstādīja derības pamatu Savas Valstības atjaunotnei uz zemes ar Ābrahāmu caur ķēniņu Melhisedeku (ebreju valodas vārds, kas apzīmē Taisnības Ķēniņu, Salemas ķēniņu [miera/shalom/salaam ķēniņu], Dievu Dēlu). Vēlāk derībā ar Dāvidu Viņš pasludināja, ka Dāvida pēcteči valdīs mūžīgi un ka viņa valsts pastāvēs mūžīgi. Visbeidzot Ješua Jaunās Derības asinīs tika nodrošināts jauns ceļš Dieva Valstības atjaunošanai uz zemes tādai, kāda tā ir debesīs. Tas bija radikāls ceļš- vienreiz un par visām reizēm, kas atcēla visus iepriekšējos.
LAI NĀK TAVA VALSTĪBA rāda, ka Dieva Valstība un tās mūžīgā un galējā atjaunotne ir galvenā Dieva darbības ass cauri Bībelei no Ādama līdz Dāvidam un tad tālāk līdz Ješua un Valstības nonākšanai; un tā tiek atjaunota Izraēlā tāda, kāda tā pastāv mūžībā. Mēs pievienojamies psalmistam, kas iesaucās:
Tava Valstība ir uz mūžīgiem laikiem, un Tava valdīšana paliek uz radu radiem. Uzticamības pilns ir Tas Kungs Savos vārdos un svēts visā Savā rīcībā.
Psalmi 145:13
Jo Dieva Valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.
Romiešiem 14:17
1. DIEVS PIRMO REIZI NODIBINA SAVU VALSTĪBU ĒDENES DĀRZĀ
Pašā iesākumā Dievs, lielais Ķēniņš un Radītājs, radīja debesis, zemi un gaismu un atdalīja gaismu no tumsas. Savu Valstību Viņš nosauca par "dienu," bet tumsu par "nakti" un tās telpu nosauca par "izplatījumu." Otrajā dienā Ķēniņš atdalīja zemi no ūdeņiem. Radušos sausumu Viņš nosauca par "zemi" un ūdeņus par "jūrām." Trešajā dienā Ķēniņš pavēlēja zemei radīt uz tās augu valsti- sēklas nesošus augus un kokus, kas nestu augļus ar tajās nogatavojušām sēklām. Un Dievs redzēja, ka tas viss ir labs.
Ceturtajā dienā Dievs teica: "Lai izplatījumā rodas gaisma un atdala dienu no nakts. Un lai šī gaisma kalpo kā zīme, kas nodala sezonas, dienas un gadus, un lai radusies gaisma izplatījumā sniedz gaismu uz zemes." Un tā Ķēniņš radīja divus lielus gaismas avotus- lielāko, kas valdītu pār dienu (Sauli) un mazāko pār nakti (Mēnesi). Viņš arī radīja zvaigžņu miriādes. Dievs tās visas ielika debesīs, lai tās sniegtu gaismu, lai pārvaldītu dienas un naktis un vairotu gaismas valstību izplatījumā. Un Kungs Dievs konstatēja, ka viss radītais ir labs.
Piektajā dienā Ķēniņš teica: "Lai jūra piepildās ar dzīviem radījumiem un lai padebesī lido putni." Un tā, Dievs radīja visus radījumus jūrā un visu spārnoto radību. Dievs zināja, ka tas viss ir labs un tos svētīja un tiem teica: "Piepildiet jūras ūdeņus un debesu jumu." Un tad Dievs teica: "Lai zeme rada dzīvas būtnes atbilstoši kārtai- visu dzīvo dabu- kukaiņus, visas radības, savvaļas un mājdzīvniekus." Un visa radība slavēja savu Radītāju.
Un es dzirdēju visu radību debesīs, virs zemes, apakš zemes, jūrā un visus, kas tur ir, sakām: "Tam, kas sēd goda krēslā, un tam Jēram, lai ir pateicība, gods, slava un vara mūžu mūžos."
Atklāsme 5:13
ĶĒNIŅŠ RADA ZEMES ĶĒNIŅU UN KĻŪST PAR ŠĪ ĶĒNIŅA ĶĒNIŅU
Sestajā dienā Dievs teica: "Darīsim Cilvēku (ebreju valodā adam) pēc Sava tēla un līdzības." 5. Mozus 6:4 saka: "Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs." Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars visi bija iesaistījušies radīšanas procesā kā viens vesels. Viņi visi kā viens teica; lai Cilvēks VALDA pār zivīm jūrā, pār putniem gaisā un lai pārvalda visas dzīvās radības uz zemes. Dievs radīja Cilvēku pēc Sava tēla un līdzības, vīrieti un sievieti. Dievs Kungs teica: "Esiet auglīgi un vairojieties, un piepildiet zemi, un PAKĻAUJIET to, un VALDIET pār zivīm jūrās, pār putniem gaisā un pār katru dzīvo organismu, kas kustas uz zemes." Dievs teica: "Es tev uzdāvinu katru sēklu ražojošu augu uz zemes virsas un katru koku, kas uz tās nes augļus. Tie būs tev par barību. Visus zemes zvērus, putnus gaisā, visu radību uz zemes, visu, kam ir dzīvības elpa, Es uzticu tev pārvaldīšanai un dodu tev par barību." Un Dievs aplūkoja visu, ko bija radījis; un viss bija labs.
Tā bija un arī paliek Ķēniņa dāvātā barība cilvēkam Ēdenes dārzā (1. Mozus 1:27). Tos, kas pārtika no šīs diētas kā Daniēls Babilonijā, nevar piemeklēt ne infarkts, ne insults, diabēts vai kas cits. Dievs radīja Cilvēku dzīvošanai, dzīvot veselībā un harmonijā. Dieva noteiktā diēta pirms Cilvēka grēkā krišanas ir dzīve paradīzē, dzīve dievišķajā veselībā.
Un tā, Ādams (Cilvēks), ko Dievs radīja pēc Sava tēla un līdzības, tika radīts, lai pakļautu, gudri pārvaldītu un uzņemtos valdīšanu pār zemi kā šīs zemes ķēniņš. Dievs radīja- sagatavoja un iestādīja- Savu Valstību uz zemes kā zemišķā ķēniņa Ķēniņš, kurš bija pirms pasaules radīšanas. Cilvēka loma šajā Dieva Valstībā un viņam uzticētie mērķi attiecībā uz radības pakļaušanu un pārvaldi bija dzīvot pilnīgā paklausībā Dievam Tēvam, kā to darīja Dieva Dēls Kristus, kad dzīvoja miesā 33 gadus uz zemes. Lielais zemišķā ķēniņa ĶĒNIŅŠ nodibināja uz zemes Savu Valstību un to pārvaldīja caur Cilvēku. Tieši tāpēc Ješua mācīja, ka Dieva Valstība atrodas mūsos. Dievs veic Savas garīgās Valstības, kas atrodas cilvēkā, pārvaldīšanu uz zemes caur šo pašu cilvēku. Ja cilvēks būtu bijis pilnīgi paklausīgs no iesākuma līdz šodienai, Dieva Valstība uz zemes būtu izpaudusies visā pilnībā un tieši šodien tā būtu tāda pati kā tā pastāv debesīs.
CILVĒKS IR ĶĒNIŅŠ UN SABATA KUNGS
Tādējādi līdz septītās dienas iestāšanai debesu un zemes radīšana bija pilnībā pabeigta. Dievs bija visu pabeidzis, kas bija radīts sešās iepriekšējās dienās, tāpēc septītajā dienā atpūtās no visiem radīšanas darbiem. Kungs Dievs svētīja septīto dienu un ar Savu piemēru darīja to svētu, jo Sabats ir ieiešana Dieva tuvuma atdusā (kurš ir Sabata iestādītājs). Cilvēks tika sava Kunga radīts tieši Sabata priekšvakarā, lai tajā paliktu un dzīvotu Dieva tuvumā visā sev atvēlētajā laikā. Cilvēks tika radīts dzīvei atdusā. Dievs pats teica, ka Viņš neradīja cilvēku Sabatam, bet gan Sabatu cilvēkam.
ĶĒNIŅŠ UN VIŅA VALSTĪBAS IZSKATS ĒDENES DĀRZĀ:
DEBESIS ZEMES VIRSŪ
Dievs iedēstīja Ēdenes dārzu zemes pašā vidū, un nolika cilvēku šī Dārza pašā vidū. Dievs tajā iedēstīja Dzīvības koku un Laba un Ļauna atzīšanas koku. Upe, kas apūdeņoja Dārzu, izplūda no Ēdenes dārza apkārtējā pasaulē četrās straumēs. Pirmā straume bija Pišona, ko šodien, iespējams, var nodēvēt par Balto Nīlu, kas plūda cauri Pišonas zemei, kas ir Ēģiptes senais nosaukums. Otrā upe, ko sauca par Gihonu, ir, iespējams, tā, ko šodien nosauc par Zilo Nīlu, kas iziet cauri visai Kuša zemei, kas šodienas izpratnē ir Etiopija un Sudāna. Trešā upe bija Tigra un ceturtā Eifrata, kas plūst cauri zemēm, ko šodien sauc par Turciju un Irāku (senā Asīrija un Babilonija). Jesajas 19:23-25 Dievs atkal no jauna saka, ka nākotnē Ēģipte, Izraēls un Asīrija visi kopā pielūgs Dievu zemes pašā vidū. Jesajas pravietojums it kā savieno četru upju apūdeņotos apgabalus un liek pamatu izpratnei par Dieva Valstības atjaunošanu tās pirmatnējā izskatā, cieši atbalstoties uz to ģeogrāfisko vietu, kur reiz atradās Ēdenes dārzs.
Tanī dienā cilvēku izveidots ceļš vedīs no Ēģiptes uz Asīriju, un asīrieši staigās uz Ēģipti un ēģiptieši uz Asīriju, un ēģiptieši kopā ar asīriešiem kalpos Tam Kungam. Tanī dienā Israēls būs kā trešais kopā ar Ēģipti un Asīriju visai zemei par svētību. Tas Kungs Cebaots tos svētīs, sacīdams: "Svētīta lai ir Ēģipte un Asīrija - Mana tauta, Manu roku darbs, un Israēls - Mans mantojums!"
Jesajas 19:23-25
Kopš radīšanas Ādamam (Cilvēkam), kas bija radīts pēc Viņa tēla un līdzības, bija jādzīvo, jāvalda un jāpārvalda Ēdenes dārzs, kas pēc būtības bija debesu Valstība uz zemes. Dievs Kungs tur staigāja Savā Valstībā Dārzā dienas vēsumā. Dārzs bija Ķēniņa tuvuma un godības pilns. Tur nebija slimību, jo tā bija Paradīze un Dieva Vissvētākā vieta.
SABATĀ ABI ĶĒNIŅI IEGŪST SAVAS LĪGAVAS, SAVAS ĶĒNIŅIENES
Sabatā zemišķais ķēniņš iegūst savu līgavu, savu ķēniņieni. Apejot laika dimensiju, ķēniņš un viņa līgava jau atradās dārzā Dieva Valstībā. Visaugstākais Ķēniņš Dievs lika Ādamam nosaukt vārdā visus putnus, zvērus un lopus, kas ganījās Dārzā Ķēniņa "radītajā Valstībā." Bet tad Dievs paplašināja Savas Valstības robežas, radot Ievu. Ieva tika radīta, lai būtu par atbilstošu palīgu, partneri, Dieva Valstības līdzmantinieci kopā ar Ādamu. Izskatās, ka Ieva tika izņemta no Ādama ribas Sabata iesākumā vai ciešā sakarā ar to, jo Ādams atradās dziļā miegā. Svētās atdusas iesākumā, kas bija Sabats, Dievs no Ādama radīja Ievu kā kaulu no viņa kaula un miesu no viņa miesas. Līdzīgi kā Dievs izņēma Ievu no Ādama, arī Draudze tika radīta no Ķēniņa Ješua, kas ir Otrais Ādams, dzimis caur Sabatu. Ievas radīšana Sabata naktī ir kā priekšnosacījums Draudzes radīšanai, kas ir Ķēniņa Ješua Līgava un ķēniņiene, radīta Sabatā caur Ķēniņa Ješua augšāmcelšanos.
Dievs radīja Ādamu un Ievu paradīzē Ēdenes dārzā, kas bija Viņa klātbūtnes mājvieta un Dieva Valstība uz zemes. Viņi abi bija Ēdenes dārzā kaili, bet, tā kā viņos nebija grēka apziņas, tie atradās svētuma pilnībā un neapzinājās kaunu. Dievs, protams, varēja ierobežot Savu radošo spēju, radot robotveidīgas būtnes, tomēr Viņš tos radīja ar brīvu gribu pēc Savas paša dabas, izskata un līdzības, lai viņi tagad būtu priesteri. Viņš tiem pilnībā uzticēja spējas pašiem pieņemt savas gribas lēmumus un apzināti pielūgt Sevi svētuma glītumā Vissvētākajā vietā, zemišķajā Paradīzē, kur debess ar zemes savienošanās vietā atradās Dārzs.
|
