|
Fragmenti
Priekšvārds
Ūdens pārvērtās vīnā... mirušie uzcēlās no nāves... saindētais ēdiens to lietotājiem nenodarīja nekāda ļaunuma... kristiešu grupa pārbrida 30 pēdu dziļu upi...
Pieminētie brīnumi ir līdzīgi Bībelē aprakstītajiem, bet tie notikuši tūkstoš deviņi simti septiņdesmitajos gados. Tie notiek šodien, ja vīri, sievas un bērni bērnišķīgi un naivi tic Dievam un rīkojas saskaņā ar Viņa apsolījumiem.
Šādu notikumu vieta ir Indonēzija. Šī salu grupa Klusajā okeānā ir centrs 20.gadsimta lielākajai kristīgajai atmodai.
Starptautiskās Billija Grehema apvienības viceprezidents Stenlijs Munihems atstāstīja redzētos brīnumus, sacīdams: “Tas, ko šodien Svētais Gars dara Indonēzijā, ir vēl viena nodaļa, ko varētu pievienot Apustuļu darbu grāmatai.”
Indonēzijas Bībeles savienība, pārbaudot un atzīmējot draudžu pieauguma rezultātus, atrada pārsteidzošu statistiku: Centrāljavā 1961.gadā bija 30,000 draudzes locekļu. Tagad (1971.gadā)- vairāk nekā 100,000. Šis skaits katru gadu gandrīz divkāršojas.
Atmoda sākās Timora salās Soe pilsētā un turpinājās evaņģēlistu darba rezultātā. Kad S.Munihems jautāja metodistu mācītājam Tomasam Bandungā par šo atmodu, viņš sacīja: “Šie ļaudis ir ļoti primitīvi. Viņi ir vienmēr dzīvojuši garu pasaulē un viņi viegli, bez pūlēm saprot konfliktu starp Dievu un ļaunajiem gariem. Viņi stāv bērnišķīgā ticībā, brīnumi viņiem nav problēma.”
Munihems tic, ka mēs dzīvojam pēdējā laikā, kad Evaņģēlijs sakustinās Āziju un visu pasauli. Viens no Indonēzijas vietējiem darbiniekiem Melhiors Tari, labāk pazīstams ar vārdu Mels, atmodai sākoties, bija 18 gadus vecs. Tagad (1971.g.) viņam ir 24 gadi. Viņš ir sludinājis daudzos ASV štatos. Viņš bērnišķīgi paļaujas uz Dievu visās dzīves jomās. Dievs viņam sniedz visu vajadzīgo.
Ievērības cienīgs, gandrīz neticams, bet dokumentāls stāsts par Indonēzijas kristīgo atmodu, ko piedzīvojis šis jaunais cilvēks un viņa draugi. Par to arī tiks runāts šīs grāmatas turpmākajās lappusēs.
|
