|
Fragmenti
1. nodaļa Zināt Dievu
1. nodaļa. Zināt Dievu
Mēs iesāksim šo studiju ar nodaļu par Dieva personīgu iepazīšanu. Tas ir svarīgi, lai saprastu, ka daudzi ticīgie pasaulē patiesībā nemaz nepazīst Dievu. Pat ja viņi satika Viņu, kad ieaicināja Jēzu savās sirdīs, tie neiesaistījās attiecībās ar viņu. Tādējādi viņi nekad nav Viņu iepazinuši.
Bībelē ir daudzas Rakstu vietas, kas atklāj pieeju pie Dieva un ko Viņš ir darījis iespējamu caur Kristu. Tāpēc, ka Jēzus mūs tik ļoti mīlēja, ka atdeva pats savu dzīvību mūsu glābšanai caur savām izlietajām asinīm, mums ir dota iespēja iepazīt Viņu tāpat kā Viņa Tēvu. Dieva mērķis attiecībā uz Viņa bērniem ir tāds, ka pēc Jēzus kā sava personīgā Glābēja pieņemšanas mēs dodamies sadraudzībā ar Viņu, nevis vienkārši “satiekam” Jēzu un nekad nenonākam personīgās attiecībās ar Viņu vai Viņa Tēvu.
Ir sarakstītas tūkstošiem grāmatu par Dievu, kuru autori ir cilvēki, kas Viņu ir pazinuši līdz kādam noteiktam mēram. Jūs varat studēt grāmatas, kuras sarakstīja tie, kas pazīstami kā lieli Dieva vīri un sievas. Jūs varat izlasīt to, ko viņi ir iemācījušies par Dievu tajā laikā, kad atradās kalpošanā. Daudzi no šiem ticīgajiem kalpiem staigāja ar Dievu piecdesmit vai sešdesmit gadus, un caur viņiem, pētot viņu dzīves, tu vari redzēt nelielu ieskatu, kāds ir Dievs. Šāda ir bijusi daudzu ticīgo pieeja, lai vairāk mācītos par Dievu. Daudzi ir studējuši Pāvila, Pētera vai citu autoru rakstus, kuru atklāsmes ir parādītas Dieva Vārdā. Tādā veidā var tikt iegūtas vēl vairāk zināšanu par Dievu un kā Viņš darbojas.
Lai gan šis jautājums ir izraisījis “teoloģiskas” dabas problēmu, Baznīca ir specializējusies fokusēties uz mācīšanu par Dievu, nevis paša Dieva izpēti. Mēs esam devuši nosaukumu mācībai par Dievu “teoloģija,” un tā tiek mācīta semināros un Bībeles koledžās visā pasaulē. Ticīgie studē Bībeli, kā arī citas grāmatas, kuras sarakstījuši Dieva vīri un sievas, lai redzētu, ko viņi saka par Dievu. Bet mēs esam palaiduši garām pašu svarīgāko lietu, kas ir personīga, individuāla Dieva izpēte. Tīra un neviltota teoloģija nav mācība par Dievu. Tā ir Dieva izpēte. Dievs ir lēmis, lai mēs Viņu iepazīstam caur personīgām attiecībām ar Viņu!
Personīgais Glābējs
Kad es pieņēmu Jēzu kā savu personīgo Glābēju, es nenonācu zem kāda cita cilvēka glābšanas lietussarga. Es vai nu stāvu vai krītu Dieva priekšā pats par sevi. Mana glābšana nav atkarīga no mācītāja vai priestera, draudzes vai kā cita. Tas ir atkarīgs tikai no manām personīgajām attiecībām ar Jēzu Kristu.
Manas attiecības ar Dievu ir izveidojušās tāpēc, ka es pieliku pūles, la Viņu zinātu personīgi. Tas nenotika tāpēc, ka kāds cits meklētu Dievu manā vietā. Ja tas būtu iespējams, mani vecāki būtu parūpējušies par to ilgu laiku, pirms tas notika. Mans tēvs bija ļoti dievbijīgs mācītājs, kurš zināja to Kungu personīgi, bet man bija jāiet uz krustu pašam. Man bija jāatver mana sirds, jābūt pazemīgam un jāsaņem Kristus tuvums personīgi. Neviens to nevarēja saņemt priekš manis.
Es dzirdēju citu kristiešu liecības, kas tikko bija sastapušies ar Jēzu, bet man bija jāpiedzīvo Viņu pašam. Mana dzīve izmainījās, kad es kļuvu par liecinieku Dieva mīlestībai, ko personīgi pats piedzīvoju.
Zināt Dievu personīgi
Manām personīgajām attiecībām ar Dievu nav lielas nozīmes attiecībā uz tevi, jo tev pašam tas ir jāpiedzīvo. Tu vari slavēt Dievu par to, ko tu redz
Tas ir līdzīgi kā būt skatītājam sporta pasākumos, nevis spēlētājam spēlē. Ir iepriecinoši skatīties, bet ir daudz aizraujošāk iesaistīties spēlē pašam. Ir daudz vairāk ko pārdzīvot – uzvarēt vai zaudēt,– ja tu esi spēlētājs.
Tas ir tāpat, kad tev ir personīgas attiecības ar Dievu. Dēļ tā, ko es pats esmu investējis, lai man izveidotos personīgas attiecības ar Dievu, šīm attiecībām ir daudz lielāka vērtība attiecībā uz mani nekā katram, kurš tās novēro no malas. Viņi varētu pamanīt šo vērtību, bet daudz ko tas viņiem nenozīmēs, jo viņi nav pavadījuši gadus, veidojot to, kas man ir iegūts.
Drīzāk sastapšanās, nevis attiecības
Šajās pēdējās dienās tiek pavisam maz mācīts, kā pazīt Dievu un veidot personīgas, intīmas attiecības ar Viņu. Mums māca, kā pieredzēt glābšanu, kā tikt Gara piepildītam, kā Dievs parādās sevišķās situācijās u.t.t. Lai gan šādas lietas kristiešu dzīvē ir svarīgas, parasti starp šādiem spilgtiem brīžiem nostājas ilgāks laika periods, kad lielākajai daļai ticīgo ir jāapzinās Dieva klātbūtni viņu dzīvēs.
Bet tas nav tas, ko Dievs iecerēja! Ir labāks veids, kā dzīvot ar Dievu. Jā, Dievs ir iecerējis, lai mums ir šī pieredze un lai mēs izbaudām Viņa klātbūtnes reālu parādīšanos. Tomēr ir liela atšķirība, ja tu kādu satiec reižu pa reizēm, un pretstatā tam paliekot kopā ar kādu ilgstoši cauri visai dienai. Ja tu tiešām gribi kādu iepazīt, tev ir jāpavada laiks ar viņu, nevis jāapmierinās ar gadījuma tikšanām. Dievs to grib tev dot!
Šāda veida attiecības ar Dievu, par kurām es runāju, ir līdzīgas ar tām, kas man ir ar manu sievu Širliju. Tāpēc, ka mēs esam precējušies jau kopš 1965. gada, es viņu pazīstu daudz labāk kā jebkurš cits, un viņa mani pazīst tādā pašā veidā. Intimitāte, ar ko mēs dalāmies tāpēc, ka mūsu sirdis ir atvērtas, atļauj mums izzināt vienam otru visdziļākajā līmenī.
Bet tas Kungs mani pazīst vēl dziļāk kā Širlija! Viņš zina manas domas un sirds tieksmes visos laikos. Mana sirds ir pilnīgi atklāta Dievam neatkarīgi no tā, vai es to gribu vai nē.
Ir iespējams aizvērt durvis uz savu garu no citiem cilvēkiem, bet neviens nekad nevar paslēpt savu sirdi no Dieva. Kad tu izvēlies atvērt savu sirdi Dievam un meklēt attiecības ar Viņu, tu atradīsi, ka Dievs arī atvērs savu sirdi attiecībā pret tevi. Šis ir pirmais solis, veidojot attiecības, kas iet daudz dziļāk kā sākuma sastapšanās ar Viņu.
Tev ir pieejama sadraudzība ar Dievu
Daudzus gadus dažās kristiešu grupās tiek apgalvots, ka personīgas, intīmas attiecības ar to Kungu ir pieejamas tikai baznīcas vadības elitei. Daudziem liekas neiespējami tuvoties Dievam personīgi vai atrasties Viņam tuvu. Tomēr ir pēdējos gados nākusi garīga atmoda un daudzi sāk saprast, ka Dievs vēlas sadraudzību ar visiem saviem bērniem.
Dievs darbojas daudzās draudzēs, un kristieši izbauda Viņa Gara darbību. Viņi sāk izbaudīt paša Dieva klātbūtni, bet tas ir turpinājies tikai kā pa retam uzplaiksnījuši gadījumi, nevis kā uz priekšu ejošas attiecības.
Diemžēl, ir kādi ticīgie, kas nodarbojas ar “karjeru,” pārejot no vienas baznīcas uz otru, tikai lai sajustu Gara kustību. Viņi nepavada laiku, lai veidotu personīgas attiecības ar Dievu, un tā arī Viņu neiepazīst. Viņi varbūt ir ieinteresēti uzzināt par citu cilvēku pieredzi, kuri ir sastapuši Dievu vai pazīst Viņu personīgi, bet nav ieinteresēti papūlēties, lai izveidotu paši šādas attiecības ar Viņu.
Mūsu Tēvs vēlas sadraudzību ar katru no mums
Dievs radīja mūs sadraudzībai ar sevi! Pirms Ādams grēkoja, viņš staigāja perfektā harmonijā ar Dievu. Tas Kungs nonāca lejā vakara vēsumā parunāties ar Ādamu (1.Mozus 3:8). Tā bija milzīga privilēģija, bet Ādams pazaudēja šo sadraudzību, kad nepaklausīja Dievam.
Jēzus nāca samaksāt dievišķo cenu un aizbērt ciet plaisu, kas atdalīja mūs no Tēva. Viņš atdeva savu dzīvību, lai atbrīvotu mūs no mūsu grēkiem,– tā, lai mēs varētu atkal atjaunot to sadraudzību ar Dievu, ko Viņš oriģināli mums bija ieplānojis. Šīs mūsu atpestīšanas dēļ, kas brīvi notika caur Jēzu, mēs varam pieņemt savu izpirkšanu un atgriezties pie vienotības ar Tēvu (Titam 3:3–7, 1.Jāņa 1:3).
Izvirtusī vērtību sistēma
Mēs dzīvojam laikā, kad visi cilvēki, ieskaitot ticīgos, meklē visu, izņemot Dievu! Mēs esam pārāk lielu vērtību piešķīruši lietām, kam ir maza vai nav nekāda vērtība, un esam piešķīruši maz vai nekādu vērtību lietām, kas ir brīnišķīgas pēc dabas. Visa mūsu uztvere attiecībā uz labu un ļaunu ir izvirtusi. Mēs esam nonākuši vēstures punktā, kur demonstrējam to, par ko Vārds mūs brīdina Jesajas 5:20. Kas ir labs, tiek saukts par ļaunu; un, kas ir ļauns, tiek saukts par labu.
Daudzi ticīgie dzīvo izkropļotās bailēs no Dieva. Viņi ir ļoti neuzticīgi Viņam, un Viņš tiek vainots par gandrīz jebkādu negatīvu lietu, kas ir notikusi viņu dzīvēs. Liekas, ka viņi domā, ka Dievs tikai gaida iespēju viņus skarbi tiesāt katru reizi, kad viņi izdara kādu kļūdu.
Tajā pašā laikā par visu labo mūsu dzīvēs mēs paši uzņemamies atbildību. Mēs atsakāmies sniegt Dievam slavu par labajām lietām, ko mēs piedzīvojam ik dienas.
Mēs arī piešķiram velnam nopelnus (jeb vainojam viņu) par sava rakstura nepilnībām, kas patiesībā ir mūsu savtīgās, dumpīgās dabas atklāšanās. Tādējādi mēs paaugstinām velnu, piešķirot viņam tādu varu, kāda viņam nepieder!
Mēs arī noliedzam Dieva spēku caur mūsu neticību, kamēr tajā pašā laikā mēs paaugstinām sevi pašus, it kā mums būtu kontrole pār mūsu dzīvēm un nākotni. Šis ir humānisma pats pamats, un diemžēl, šāda maldināšana ir ļoti izplatīta starp ticīgajiem. Uzskats, ka tu pats kontrolē savu likteni un pats attīsties pietiekami “garīgi,” lai izdarītu pareizos lēmumus un pārvaldītu pats savu dzīvi, ir meli no sātana.
Ikreiz, kad tu izvirzies ārpus Kristus, nav svarīgi, ko tu pats sasniedz. Tam nav īstas vērtības. Tur varētu nākt kādi laicīgi labumi, bet vispār tam nav nekādas mūžīgas vērtības. Ārpus Jēzus Kristus un viņa valdības nekam nav īstas vērtības. Romiešiem 7:18a saka: “Jo es zinu, ka manī; tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs...”
Īsti panākumi
Mūsdienās “panākumu” tēma, šķiet, ir galvenā tēma daudzās baznīcās. Ja tas ir ar panākumiem, tad tam ir jābūt labam un no Dieva. Tomēr dažiem no pašiem neticīgākajiem cilvēkiem ir patiešām lieli panākumi. Ir daudzi cilvēki, kas melo, krāpjas un zog, lai tikai gūtu panākumus. Es nesaku, ka ir slikti būt sekmīgam, bet padarīt pasaulīgus panākumus par savu mērķi ir maldi, kas, diemžēl, ir ienākuši daudzās draudzēs. Pat ja tu tos iegūsti, kas tev patiesībā pieder? Tu esi ieguvis kaut ko, kam ir tikai laicīga vērtība.
Apskatīsim Jeremijas 8:23 un 24. “Bet, kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Tas Kungs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību; jo uz tādiem Man ir labs prāts, saka Tas Kungs. Redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, kad Es saukšu pie atbildības visus, kas ir apgraizīti, un arī neapgraizītos.”
Tas Kungs aicina nepagodināties savā gudrībā, spēkā vai bagātībā, bet lielākās ambīcijas šajā pasaulē (pat ticīgo vidū) ir iekļautas vienā vai visās trīs no šīm kategorijām. Cilvēki tiecas iegūt zināšanas un lepojas ar sevi par gudrību, ko ir ieguvuši.
Daudzi ir uzbūvējuši milzīgas, spēcīgas karaļvalstis zemes virsū, lai tikai izrādītu savu spēku. Miesiskā daba meklē šāda veida spēku un kontroli. Daži no oriģinālajiem cilvēkam uzticētajiem mērķiem bija uzturēt valdīšanu, bet sātans tos ir samaitājis un kārdina mūs meklēt pārvaldīšanas spējas no miesas.
Tāpat cilvēki mēģina uzkrāt bagātības, lai varētu būt pilnīgi neatkarīgi vadīt savas dzīves un iegūtu visu, pēc kā viņu sirdis kāro. Bagātība viņiem dod šķietamu spēku īstenot savas miesas iekāres. Bet tas Kungs aicināja pagodināties tikai tajā faktā, ka tu pazīsti un saproti Viņu.
Meklēt godu Dieva atziņā un izprašanā
Kā jau iepriekš teicu, tiek maz sludināts par to, cik brīnišķīgs ir pats fakts, ka mēs pazīstam un saprotam Dievu. Daži ticīgie uzvedas tā, it kā šāda doma būtu zaimojoša. Ir tā, it kā būtu negodbijīgi domāt, ka tu vispār vari pazīt (vai vēl mazāk saprast) Dievu. Bet Dievs neparedz to, ka Viņš varētu būt nepazīstams. Dievs necenšas slēpt sevi no saviem bērniem. Viņš ir Gaisma, un kā tu apslēpsi Gaismu? Jēzus darbi netika darīti slepenībā. Viņš runāja skaidri, ko Viņš darīja un kādi mērķi ir mūsu dzīvei.
Dievs grib, lai mēs Viņu zinām un saprotam, jo Viņš ir mūsu Tēvs! Kad Dievs atļauj tev doties cauri pārbaudēm, Viņš necenšas tevi padarīt nožēlojamu. Dievs grib pārbaudīt tavu sirdi, lai redzētu, vai tu pietiekami Viņam uzticies, lai Viņam paklausītu, neskatoties uz to, vai tu maz saproti, ko Viņš dara vai nedara. Tad Viņš tev pamazām sāks dot saprašanu. Viņš tevi pārcels no kalpa pozīcijas drauga stāvoklī.
Mācekļi bija kopā ar Jēzu, ejot cauri Viņa kalpošanai. Viņi redzēja lielus pūļus nākam un ejam Jēzus skarbo, bet patieso vārdu dēļ. Jēzus pat prasīja Pēterim, vai viņš arī dosies prom, bet Pēteris atbildēja, ka viņam nav nekur citur, kur doties, jo Jēzum bija dzīvības vārdi (Jāņa 6:67 un 68). Pēc kāda laika, kas pagāja kopā ar Viņu, Jēzus sauca savus mācekļus par draugiem, nevis kalpiem, jo tagad viņi darīja visu, ko Viņš tiem pavēlēja darīt (Jāņa 15:14 un 15).
Kalps nezina vai nesaprot, ko viņa saimnieks dara, bet saimnieks izstāstīs savus sirds noslēpumus saviem draugiem. Tu neiegūsti saprašanu par to, ko Dievs dara, kad tu tikko kā sāc Viņam kalpot. Tas vienkārši tā nedarbojas. Tu sāc Viņu iepazīt, pavadot laiku ar Viņu un paklausot Viņam.
Ja tu mīli Jēzu, tu turēsi Viņa baušļus (Jāņa 14:15). Tad Tēvs un Dēls nāks un izveidos savu mājokli tevī (Jāņa 14:23). Viņi paši tev atklāsies. Kad Dievs mīt tevī, tu sāksi Viņu vēl vairāk iepazīt. Tu Viņu labāk iepazīsi, kad Viņš parādīsies tevī un tavā dzīvē.
Pēc kāda laika, tev staigājot paklausībā un sarunājoties ar Dievu, viņš sāks tev izskaidrot kādas lietas personīgi. Viņš sāks tevi paaugstināt drauga pozīcijā. Kamēr Viņš redzēs tavā sirdī uz sevi vērstu uzticību, Viņš sāks tev uzticēt informāciju par savu valstību. Viņš sāks tev rādīt, kāpēc Viņš dara kādas lietas.
Tas, ka Dievam ir vajadzīgs kaut kas no tevis, liek daudziem kristiešiem apvainoties, jo viņi nesaprot Dieva darbošanās iemeslus. Ja tu novēro Dievu no attāluma, dažreiz liekas, ka tas, ko Viņš dara, ir absolūti neloģiski. Tomēr, kad tu Viņu iepazīsti tuvāk, tu redzēsi, ka viss, ko Viņš dara, visos veidos ideāli darbojas.
Svēto Rakstu pamats
Mums būtu jābūt labam Svēto Rakstu pamatam visā, ko mēs mēģinām piemērot attiecībās ar Dievu. Ir dažas pamatpatiesības, kas ir pieejamas jebkuram Dieva bērnam brīdī, kad viņi ienāk Viņa valstībā, bet šīm pamatpatiesībām ir nepieciešama pamatsaprašana. Mums ir jāzina, kas mēs esam, ko Dievs sagaida no mums un kāda veida attiecības Dievs ir darījis mums pieejamas.
Jāņa evaņģēlija 17. nodaļā Jēzus lūdz par saviem mācekļiem, pirms Viņš tika arestēts un vests uz krustu. Es iesaku, lai jūs lasāt un meditējat par visu šo nodaļu, jo tā skaidri parāda Kunga sirdi attiecībā uz Viņa sekotājiem. Jāņa 17:20 saka: “Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu izteiktajiem vārdiem ticēs uz Mani.” Kā redzat no šī panta, Jēzus lūdza šo lūgšanu par mums tāpat kā par saviem mācekļiem.
Jēzus lūdza, lai mēs saņemam mūžīgās dzīvības dāvanu Jāņa 17:1–3: “Tā Jēzus runāja un, savas acis uz debesīm pacēlis, sacīja: 'Tēvs, Mana stunda ir nākusi: Apskaidro savu Dēlu, lai Dēls apskaidro Tevi, itin kā Tu Viņam esi devis varu pār visu miesu, lai Viņš visiem, ko Tu Viņam esi devis, dotu mūžīgo dzīvību. Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un To, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.'”
Kad cilvēks pieņem glābšanu, kas ir atrodama Jēzū Kristū, viņam tiek dota iespēja iegūt mūžīgo dzīvību. Bet ko tas patiesībā nozīmē? (Jāņa 17:3 ir vienīgā Rakstu vieta Bībelē, kur skaidri un precīzi tiek definēta mūžīgā dzīvība) Mūžīgā dzīvība ir iespēja iepazīt Dievu un Jēzu Kristu, ko Viņš sūtīja. Šī ir mūžīgās dzīvības būtība, un Dievs ir darījis šo dāvanu pieejamu visiem saviem bērniem. Katrs no mums var iepazīt Dievu personīgi, ne tikai vienkārši zināt par Viņu.
Pirms tas Kungs dievišķā veidā man atklāja šīs Rakstu vietas, es domāju, ka mūžīgā dzīvība nozīmē to, ka es nekad nemiršu. Kad studēju Vārdu, es drīz sapratu, ka es piedzimu ar mūžīgu garu, kas nekad nemirs,– neatkarīgi no tā, vai es tikšu izglābts vai nē. Katrs gars, kas ir ticis mūžīgi radīts, pavadīs mūžību vai nu Dieva tuvumā vai uguns ezerā– atkarībā no katra cilvēka izvēles pieņemt Jēzu un Viņam sekot, vai arī Viņu atstumt. Es biju izbrīnīts, uzzinot, ka mūžīgā dzīvība nozīmē to, ka es varēšu iepazīt Tēvu un Dēlu personīgi.
Vārds “atzīt” Jāņa 17:3 grieķu valodā ir definēts kā “iepazīt” (pilnībā) ar dažādiem pielietojumiem un ar daudzām apakšnorādēm: – atļaut, uzmanīties, just, pazīt, uztvert, atrisināt, runāt, būt drošam, saprast u.c.” (Strong’s #1097 N.T.). Šīs nozīmes ir pielīdzināmas vārdam, kas izmantots 1.Mozus 4:1, kad Dievs teica, ka Ādams atzina Ievu un viņa dzemdēja bērnu (Strong’s #3045 O.T.). Atzīt un iepazīt visumā nozīmē kādu dažādos veidos iepazīt, piedzīvojot tuvību, kas ir rezultāts kopīgi pavadītam laikam, līdzīgi kā vīrs iepazīst savu sievu. Tas notiek drīzāk no tā, ka abas personas dalās viena ar otru no savām sirdīm un nevis no saviem prātiem.
Kā es jau iepriekš minēju, es pazīstu savu sievu Širliju labāk kā jebkuru citu personu un viņa mani pazīst tieši tāpat. Mums vienmēr ir bijušas atvērtas sirdis vienam pret otru. Tāpēc, ka mēs esam uzturējuši tik dziļu tuvības līmeni, mēs baudām ļoti tuvas, personīgas attiecības. Šī ir “pazīšana,” uz kādu mūs pilnvaro Jāņa 17:3, lai tāda tā ir mums ar Tēvu un Dēlu.
Ģimenē
Tu vari salīdzināt mūžīgo dzīvību ar stāvokli, kad tu piedzimsti dabiskā ģimenē. Tavas mājas, ēdiens un pajumte ir daļa no tavas dzīves komplekta, bet īstais ģimenes pamats ir mīlestība un sadraudzība, ko izbauda ģimenes pārstāvji, kam ir personīgas attiecības vienam ar otru.
Vai tev ir nācies padomāt, cik lieliski ir būt Visuvarenā Dieva bērnam? Mūsu Tēvs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un mēs esam dzimuši Viņa ģimenē. Viņš nav ievēlēta amatpersona, kuras kalpošanas termiņam ir jātiek atjaunotam ik pa pāris gadiem. Viņš ir visas pasaules un visa, kas eksistē, Radītājs. Viņam pieder zeme un viss, kas ir uz tās, bet tajā pašā laikā Viņš mums ir devis mūžīgo dzīvību, lai mēs Viņu iepazītu un pazītu.
Mani pārsteidz tas, ka lielākā daļa kristiešu nekad nav paši no sevis atsaukušies uz šo aicinājumu. Viņi ir pārāk aizņemti ar savām karjerām vai arī tiem nav laika Dievam, jo labprātāk skatītos televizoru vai lasītu grāmatu. Apustuļu darbos 17:28a Pāvils saka: “Jo Viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam...” Pāvils saprata, ka Kristus ir viss! Viss, kam ir vērtība, ir atrodams tikai Viņā, bet tikai daži ticīgie pieņem šo patiesību. Viņi nevar saprast šo privilēģiju un brīnišķīgumu, ka tie var iepazīt Dievu.
Enohs
Enohs bija viens no varenākajiem vīriem Bībelē. 1.Mozus 5:21 saka, ka viņš dzemdināja Metuzālu, kad viņam bija 65 gadi. Tajā laikā viņš sāka staigāt ar Dievu un turpināja staigāt ar Viņu vēl 300 gadus. 1.Mozus 5:24b saka: “...Dievs Viņu paņēma,” un viņa vairs nebija. Varbūt Dievs nogura no tā, ka katru dienu nāca uz zemes, lai staigātu ar viņu!?
Šodien ticīgajiem ir problēmas noturēt attiecības ar Dievu ilgāk par trim dienām vai trim nedēļām, kur nu vēl 300 gadiem, bet tajā pašā laikā mums nav iemesla, kāpēc mēs nevaram staigāt ar Dievu tādā pašā veidā. Viņš mums darīja pieejamu mūžīgo dzīvību. Viņš grib, lai Viņam būtu sadraudzība ar mums tāpat kā, lai mēs tiekam sagatavoti valdīt kopā ar Viņu tūkstošgades valdīšanas laikā un tad cauri mūžībai (Atklāsme 2:26 un 27).
Mums, kristiešiem, ir pieejama nākotne, kas iet pāri mūsu saprašanai. Mums ir dots tikai īss laiks, lai mēs sagatavotos mūžībai. Ir būtiski nepieciešams, lai mēs iepazīstam un saprotam savu Tēvu, jo mūsu mūžība ir pamatota tieši uz šīm attiecībām, kuras mēs nodibinām ar Viņu tagad. Durvis ir atvērtas. Dēls ir atvēris mums ceļu, lai mēs droši nāktu pie Dieva troņa saņemt žēlastību (Ebrejiem 4:16). Tikai Dieva žēlastības dēļ Viņš ar mums runās un uzturēs sadraudzību ar mums.
Kamēr tu turpini lasīt šo neparasto grāmatu, es iedrošinu tevi, lai tu izmanto iespēju iepazīt Dievu. Dievs runās uz tavu sirdi. Tu Viņu vari iepazīt un izveidot personīgas, tuvas attiecības ar Viņu. Tici, ka Viņš ir Dievs un ka Viņš atalgos tos, kas Viņu cītīgi meklē! (Ebrejiem 11:6)
|
