|
Fragmenti
1912. gada 18. decembrī visa pasaule uzzināja, ka Anglijā Sasseksas grāfistē netālu no Piltdaunas ciema, ne visai dziļā grants karjerā atrastas vissenākā cilvēka senča atliekas. Britānija lepojās ar šo atradumu tādēļ, ka šis atradums bija atzīts par visvecākajām cilvēka atliekām.
Bet četrdesmit gadus vēlāk sekoja cits paziņojums: atradums pie Piltdaunas - viskliedzošākais viltojums, kura autors vai autori palikuši nezināmi. Tika atklāts, ka piltdaunieša apakšējais žoklis nav nemaz cilvēka žoklis, bet gan jaunas orangutāna mātītes žoklis. Par to liecināja arī tas, ka zobi bija apvīlēti un locītavas izlauzītas, lai neviens neiedomātos pārliecināties, ka tie neatbilst galvaskausam. Britānijas zinātne bija kļūdījusies.
Pirmais, ko turēja aizdomās par falsifikāciju, bija pats pirmatklājējs Čarlzs Dosēns. Tā kā viņš jau trīsdesmit septiņus gadus kā bija šķīries no šīs dzīves, nolēma nojaukt viņa pieminekli. Ar laiku radās vēl citi, kurus turēja aizdomās, tomēr Dosēns šajā sarakstā palika pats pirmais.
Starp citu, bija kāds, kas izrakuma vietu Piltdaunā bija apmeklējis slepeni.
Agrākais ārsts, kas labi pārzināja cilvēka organisma uzbūvi, orientējās ķīmijā, ģeoloģijā un arheoloģijā, spēļu un piedzīvojumu cienītājs, talantīgs rakstnieks, kas veiksmīgi risināja vissarežģītākos sižetus, jau sen bija noskaņots pret Britānijas zinātni. Kas ir šis cilvēks? Neviens cits kā Šerloka Holmsa tēla radītājs, - sers Artūrs Konans Doils!
Viss sākās ar to, ka mūsu šodienas rakstnieks Džons Hetevejs Vinslovs, izrādījās, ir visu laiku vislielākā detektīva Šerloka Holmsa, kura metodes obligāti mācīja vairāku valstu policistiem, slavas cienīgs. Ar saviem satriecošajiem atklājumiem Vinslovs dalījās žurnāla "Science" 1983.gada septembra numura lasītājiem. Vinslovs atklāja Konana Doila lietu, kuras pierādījumi nebija tik būtiski cik pārsteidzoši pārliecinoši.
Doils dzīvoja septiņu - astoņu jūdžu attālumā no izrakumu vietas. Viņš šo vietu apmeklēja 1912. gadā. Šajā laikā viņš bija atvaļināts ārsts un pazīstams rakstnieks. Viņš ne ar ko neatšķīras no citiem gadījuma apmeklētājiem. Nav šaubu, ka viņš apmeklēja gandrīz neapsargātu izrakumu vietu. Šī vieta ar saviem darbiem arī agrāk interesēja paleontologus.
Bet kur gan K. Doils varēja dabūt orangutāna žokli? Izrādījās, ka viņa kaimiņa brālis, kas nesen bija atgriezies no šīm vietām, vadīja Malakas muzeju darbu. Viņš bija iegādājies lielu Borneo salas dzīvnieku kolekciju. Kā zināms, orangutāni dzīvo tikai Borneo un Sumatrā.
Kā Doils zināja, par cik jānovilē orangutāna zobi, lai tie atgādinātu nolietotus cilvēka zobus? Savas mediķa prakses sākumā viņš dzīvoja mājā, kurā pirms viņa dzīvoja kāds zobārsts. No šī zobārsta Doils saņēma "mantojumā" lielu daudzumu izrautu zobu.
Bet kā viņš varēja iegūt vajadzīgo galvaskausu? Viņa draugam bija daudz galvaskausu, kurus tas labprāt pārdeva visiem, kas tikai to vēlējās.
Dažas zīdītājdzīvnieku ķermeņu daļas, kuras falsifikātors bija izmantojis savam viltojumam, nepārprotami bija no Vidusjūras baseina. Kā tās Doils varēja iegūt? Lieta tāda, ka Doils ar savu otro sievu nesen atgriezās no kāzu ceļojuma. Viņi medusmēnesi pavadīja pie Vidusjūras, kur bija apmeklējuši izrakumu vietas. Kāzu ceļojuma laiks lieliski sakrita ar vēlākajiem notikumiem.
Pierādījumi veidoja stabilu faktu sistēmu. Bet kādēļ gan viņam tas bija vajadzīgs? Kādēļ šī neapmierinātība ar Britānijas zinātni? Izrādījās, ka iemesli bija visai svarīgi.
Artūrs Konans Doils bija ne tikai aizrāvies ar zinātni. Pēdējos gados viņš bija kļuvis par dedzīgu spiritisma piekritēju. Bet zinātnieks Edvīns Rejs Lenkestrs bija pārliecināts darvinists, visaktīvākais evolūcijas teorijas aizstāvis. Viņam, protams, spiritisms nebija pieņemams. Viņš pat izsmēja spiritistus, nekautrēdamies tiem uzbruka un dedzīgi vēlējas pierādīt, ka mediji ir visparastākie krāpnieki.
Šajā nolūkā viņš apmeklēja kādu seansu, kuru vadīja amerikāņu medijs Henrijs Sleids - pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu britu mediju mīlulis. Tika paziņots, ka tūliņ notiks kontakts ar garu, kurš uz kādas plāksnītes uzrakstīs dažus vārdus. Plāksnīti parādīja klātesošajiem, lai tie pārliecinātos, ka tā ir tīra. Lenkestrs izrāva plāksnīti no demonstrētāja rokām, un visi pārliecinājās, ka vārdi plāksnītē jau bija ieskrāpēti. Pilsēlas vadība atzina, ka tā ir krāpšana, un Henrijs Sleids ar kaunu pameta Angliju.
Doilam šis gadījums ne sevišķi imponēja. Viņš publiski uzstājās prct to, ka viena krāpnieka dēļ nosoda visus medijus. Tātad K.Doila un Lenkestra attiecības nevarēja uzskatīt par draudzīgām!
Vai jābrīnās par to, ka tāds izdomu meistars, kāds bija Artūrs Konans Doils, nebūtu atturējies ienest britu zinātnē tādu pašu sajukumu, kādu radīja Lankestrs mediju vidū? Vai varēja būt vēl dabiskāks iemesls?
Jā, deduktīvā metode, pielietota attiecībā uz piltdaunieti, pārliecinoši noved mūs pie Artūra Konana Doila!
Bet mūsu mērķis ir izdibināt citas sakarības, ļoti interesantas un zīmīgas ar to, ka eksistē divās nesamierināmās, savstarpēji viena otru izslēdzošās, zinātnēs: evolūcijas teorijā un spiritismā. Viena no tām sevi dēvē par zinātni, otru uzskata par pseidozinātnisku.
Artūra Konana Doila dienās evolūcijas teorija visvairāk guva sekmes ticības graušanā attiecībā uz Bībeli un pašu Dievu. Bet, izrādījās, ka, nodevies šai teorijai, cilvēks sevi ir pakļāvis gadījumu okeāna varai un palicis bez nākotnes un cerības. Kur tam griezties? Daudzi griezās pie garu pasaules, pie medijiem, pie parapsiholoģijas, mēģinādami kaut vai ar ko aizvietot zaudētās ilūzijas.
Bet starp spiritismu un evolūcijas teoriju ir tiešs sakars, arī izcelsmes avoti vieni. Nav grūti mūsu planētas izcelšanās sākumā atrast arī spiritisma rašanos. Turpat mēs atrodam arī aprakstus, kas attēlo pirmās parapsiholoģiskās parādības un to, kā tās pazudināja cilvēku.
Pirmajā Bībeles pantā dots skaidrs norādījums uz to, ka Dievs ir Radītājs: "lesākumā Dievs radīja debesis un zemi." l.Moz.1,1 Taisni šo apgalvojumu evolūcijas teorija neatzīst. Tā noliedz Dieva kā Radītāja būtību un aizstāj to ar dzīvības pašradīšanās cilvēcisko teoriju.
Vai esat ievērojuši, ka neticīgie, noliedzot Bībeli, visvairāk vēršas tieši pret l.Mozus grāmatas pirmajām nodaļām? Ar šīs grāmatas pirmo lappušu vēsti evolūcijas teorija cenšas pierādīt, ka Dieva nav.
Kas attiecas uz spiritismu, mums jāsaka, ka tā izcelsme ir redzama cilvēka grēkā krišanas parādībā. Tā aprakstīta l.Mozus grāmatas trešajā nodaļā, kur sātans atklāti apvaino Dievu, sacīdams, ka Viņš nerunā patiesību.
Cilvēka grēkā krišanas apraksts Bībelē bieži tiek uzskatīts par nostāstu vai vienkāršu pasaku. Pamēģiniet sarunā ar kādu iesākt teikumu: "Ābolu ēda..." - un jūsu sarunu biedrs turpinās: “...Ieva!" Kaut Bībele par ābolu nemaz nerunā, visi piemin ābolu. Tas liecina par paviršu attieksmi pret šo notikumu.
Rodas jautājums: "Un ja nu tomēr notikumi, kas attēloti Bībeles trešajā noda|ā, nav pasaka, bet pirmais lielgabala šāviens cīņā starp labo un ļauno cīņā, kas turpinās un tikai pastiprinās laika ritējumā?" Tad daudzie jautājumi, kurus nav viegli izskaidrot, kļūst pašsaprotami. ledomājieties, ka esat kosmiska izdevuma korespondents un jums jāapraksta notikumi, kas saistīti ar mūsu Zemes radīšanu. Jūs esat notikumu aculiecinieks.
Nav šaubu, ka jums tā būtu brīnumu nedēļa. Jūs pavadāt Radītāju ar visu Viņa eņģeļu svītu Viņa gājienā pa zvaigžņu takām izplatījumā. Zvaigznes ir apkopotas galaktikās vai arī mirgo atsevišķi kā saules. Skan eņģeļu arfas. Ievērojiet, ka Dievs apstājas netālu no mūsu galaktikas robežas un it kā ievelk tukšuma bezdibenī kādu robežu. Tad Viņš izsaka ar radīšanas spēku pildītos vārdus, kuri atbalsojas visattālākajās planētās. Un pēkšņi, tur, kur nebija nekā, pēc acumirkļa parādās riņķojoša planēta. Izgājusi no Radītāja rokas, tā sāk riņķot pa Viņa noteikto orbītu.
Nedēļa savā krāšņumā pārspēj visu, ko spēj izsacīt ar vārdiem. Nav iespējams aprakstīt notiekošo. Nedēļas beigās, piektdien pēc pulksten divpadsmitiem tika radīti Dieva radīšanas darba šedevri, veidoti pēc Viņa līdzības - Ādams un Ieva!
Jūs priecājaties, ka jums ir iespēja aprakstīt arī tālākos notikumus. Nākotne tomēr šķita ne visai gaiša, jo jūs zinājat par kādu problēmu, kas bija radusies Visumā. Šo problēmu bez kāda pamata radīja pats ievērojamākais eņģelis. Izrādījās, ka sava skaistuma dēļ viņš bija iedomājies, ka viņam jāieņem paša Dieva vieta. Sevišķi viņš saskaitās par to, ka Dievs bija Tas, kam pienācās no nebūtības izsaukt planētu Zemi. Kamdēļ tas netika uzticēts viņam - Luciferam?
|
