Patiesais stāsts par tēvu Kolbi

1941. gada 17. februārī melns auto iebrauca Niepokaļānovā. Tā ir vieta, kur tēvs Kolbe nodibināja klostera brāļu ordeni ar nosaukumu “Bezvainīgie cīnītāji.” Viens no klostera brāļiem tūlīt pat pazina gestapo zīmi uz tā un skrēja to paziņot tēvam Maksimiliānam Kolbem. Bija skaidrs, ko viņi meklē. Ja ne citam, tad vismaz viņam bija skaidrs, ko viņi meklēja.

Apcietināšanas iemeslus neviens neuzdrošinājās prasīt. Tādus nacisti arī neatrada par vajadzīgu dot. Visas pārestības un netaisnības, kas tika nodarītas Polijā, viņu sirdsapziņu neapgrūtināja. Viņu likvidācijas politika bija viena: iznīcināt tautas inteliģenci, tās vadītājus. Tēvs Maksimiliāns piederēja pie tādiem, un viņa liktenis bija jau iepriekš izlemts.
“Labi, dēls, es eju!” viņš mierīgi sacīja… Kā Kristus, kas pats izgāja pretī Saviem...