Pniēla

Atkārtots izdevums.

Veltījums tiem, kas meklē Dievu. Kā atrast kontaktu ar Dievu caur apslēptā kambara lūgšanām?

Šo darbu es sarakstīju galvenokārt tiem cilvēkiem, kuri jau ir saņēmuši atklāsmi no Dieva par to, kas ir personīgas attiecības ar Dievu- cik tās ir svarīgas,- un ir jau sākuši ikdienā pavadīt laiku "apslēptajā istabā." Svētais Gars var arī izmanot šo darbu, lai atstātu Savas neizdzēšamās pēdas to cilvēku dzīvēs, kuri vēl ir tālu no sapratnes par šo pašu svarīgāko Bībeles patiesību. Tādiem cilvēkiem es ieteiktu atrast un iegādāties vienu no maniem audio kasešu komplektiem, kurā ierakstīts seminārs par šo tēmu, un noklausīties to. Es ticu, ka caur tiem Jēzus izmainīs jūsu dzīvi uz visiem laikiem un tas, par ko runāts šajā grāmatā tālāk, iegūs pavisam jaunu jēgu. Protams, ka Dievs var jums pieskarties caur kāda cita kalpotāja sprediķi vai grāmatu, kurā runā par personīgām attiecībām ar Dievu.

Kāds tad ir šīs nelielās grāmatas mērķis?
"Pniēla"- tie ir lūgšanas vārdi, kurus Dievs deva man personīgi un Savai Miesai, lai mēs izvērtētu savas vērtības, motīvus un prioritātes. Rakstos ir teikts:

Atgriezies, Israēl, pie Tā Kunga, sava Dieva, jo tu esi kritis sava pārkāpuma dēļ! Iegaumējiet labi savā prātā šos vārdus, atgriezieties pie Tā Kunga un sakait Viņam: "Piedod mums visus mūsu pārkāpumus un esi mums žēlīgs, tad mēs atnesīsim ziedojumam nevis vēršus, bet mūsu lūpu upurus. Asurs nebūs vairs mūsu glābējs, mēs nejāsim vairs ar zirgiem un neteiksim vairs nevienam no mūsu roku darinājumiem: tu esi mūsu dievs!- Tikai pie Tevis lai bāri atrod žēlastību." Es griezīšu par labu viņu atkrišanu, Es viņus labprāt mīlēšu, jo Manas dusmas pret viņiem izzudīs.
(Hoz.14:2-5)

Ieskatieties šajā Rakstu vietā. Tajā Dievs runā par to, ka tā laika ebreji ir aizgājuši no Viņa, krituši. Bet Viņš šeit neapstājas pie diagnozes. Viņš iet tālāk un, lai atgrieztu viņus pie Sevis, piedāvā zāles- "lūgšanu vārdus," ar kuriem Viņa bērniem jāgriežas pie Viņa. Uzreiz pēc šīs pavēles seko Viņa apsolījums: "Es griezīšu par labu viņu atkrišanu..." (krievu Sinodes tulkojuma Bībelē: "Es dziedināšu viņu atkrišanu").

Es domāju, ka tad, kad Dievs caur Hozeju deva šo lūgšanu un teica, lai visi lūdz tieši tā, daudziem radās jautājumi: kāpēc man jālūdz cita cilvēka lūgšana un kāpēc man jāizrunā vārdi, kuri nav manā sirdī? Tiešām, kāpēc Dievs neteica, lai katrs no viņiem saka Viņam to, ko pats grib? Bet lieta tāda: ja mūsu sirdī viss nav kārtībā ar vērtībām, tad nebūs normāli arī ar mūsu lūgšanām. Jo, kā zināms, "no sirds pilnības mute runā." Caur šo piemēru Dievs mums parāda, ka starp mūsu sirdi un lūpām pastāv tieša saikne – tas, kas ir mūsu sirdī, veido mūsu lūgšanas, bet mūsu lūgšanas tāpat veido mūsu sirdi.

"Pniēla,"- kā jau es teicu, ir lūgšanas, kuras Dievs deva man un visiem tiem, kas alkst izpatikt Viņam, lai ievadītu pareizā gultnē mūsu vērtības, lūgšanas un prioritātes vai īsāk sakot– mūsu sirdis.