|
Fragmenti
1.nodaļa. Neatzīšana un neuzticība
Bet, ja kāds to neatzīst, tas paliek neatzīts.
1.Korintiešiem 14:38
Daudz ko var mācīties par uzticību un neuzticību. Ir daudz vieglprātīgu cilvēku, kas apzināti izvēlas atrasties neziņā, lai gan tiem ir daudz kas ticis mācīts. Šī grāmata satur principus, likumus un faktus, kas nosaka uzticības un neuzticības koncepcijas darbību. Neuzticība bieži ir mūsu neatzīšanas, nepilnību un pat izglītības trūkuma auglis. Neizglītoti ļaudis ir ar lielāku noslieci uz sacelšanos un neuzticību, jo viņi nesaprot, ko dara. Caur šajā grāmatā publicētajām mācībām tu gūsi uzvaru pār zaudējumiem, ko tava nezināšana rada tavā dzīvē un kalpošanā.
Neuzticības dēļ draudzes tiek aplaupītas daudz vairāk nekā caur visu citu, ko es pazīstu! Es atklāju to savas kalpošanas pirmajā gadā. Mana jaunības kalpošana piedzīvoja sātanisku uzbrukumu caur sazvērestību, apsūdzībām, visādām kļūdu meklēšanām, tenkošanām un grautiņiem. Es nekad neesmu redzējis tik daudz nejēdzības un sajukuma, ko piedzīvoju tajās agrīnajās dienās.
Ļoti agri savas kalpošanas pirmsākumos es nācu pie slēdziena, ka neuzticība un ar to saistītie ļaunumi ir visiznīcinošākie ieroči velna arsenālā.
Vairums kristiešu domā, ka velna vislabākie ieroči ir okultisms, burvestības un vūdū. Es piekrītu, ka šīs lietas ir spēcīgi ieroči velna arsenālā.
Bet cilvēkiem ir jāsaprot tas, ka sātana visspēcīgākā kampaņa ir saistīta ar pievilšanu. Ja sātans spēj tevi pievilt, beigās viņš tevi iznīcinās! Sātans liek daudziem cilvēkiem noticēt, ka viņi cīnās pret draudzi taisnības un patiesības vārdā. Tomēr drīz vien tiem ar lielām sāpēm jāatklāj, ka viņi nedara neko citu kā atdauza savas pēdas pret naglām un ērkšķiem.
Tas ir tas, ko Pāvils atklāja, kad viņš cīnījās pret draudzi un novēroja viena tās līdera Stefana izvirzīšanos. Sauls bija cilvēks ar labu sirdsapziņu. Viņš patiesi domāja, ka viņš vajā nemiera cēlājus mierpilnajā Jeruzalemes pilsētā. Cīņā par taisnību viņš centās izslaucīt ārā visus elementus, kas pēc viņa domām bija sabiedrībai kaitējusi. Ir daudz cilvēku, kas, būdami velna pievilti, domā, ka tie atrodas svētā karā, lai izskaustu viltus sludinātājus un viltus kalpotājus. Līdzīgi Saulam viņi domā, ka tiem ir piešķirts dievišķs mandāts darīt zināmu patiesību par liekuļiem, kas kalpo uz platformas. Apustulis Pāvils bija tik pārsteigts, atrodot, ka viņš faktiski karo pret Kristu.
Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: "Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?" Viņš jautāja: "Kas Tu esi, Kungs?" Bet Viņš atbildēja: "Es esmu Jēzus, ko tu vajā: tev būs grūti pret dzenuli spārdīt. Un viņš TRĪCĒDAMS UN DREBĒDAMS teica: "Kungs, kas Tev ir padomā priekš manis ko darīt."
Apustuļu d.9:3–6, angļu Bībelē
Pāvils bija pārsteigts, kad viņam atvērās acis, ko viņš patiesībā dara! Kad cilvēki nezina, ko viņi patiesībā dara, viņi bieži dara sliktas lietas. Pāvils vēlāk teica, ka ir saņēmis žēlastību no Dieva, jo viņš nezināja, ko viņš patiesībā darīja.
Kaut gan iepriekš biju zaimotājs, vajātājs un varmāka; tomēr es esmu apžēlots, jo ES NEZINĀDAMS ESMU DARĪJIS TO NETICĪBĀ.
1.Timotejam 1:13
Nekļūdāmības apziņa, ka mana rīcība ir uzticama, stabila, patstāvīga un pareiza, ir vislielākā kalpošanu slepkava. Tā ir arī vislielākā biznesa slepkava. Sajūta, ka pastāv kāds īsāks, ātrāks un vieglāks lietu atrisināšanas veids, ir visos cilvēkos. Sātans pielieto tieši šo tendenci.
Daudzi kristieši tiek ar viltu ievesti nākošajās sacelšanās un satver disidentu vīzijas. Daudz ļaužu dara šīs lietas no nezināšanas. Velns pielieto tirānisku draudzes līderu gadījumus, lai izraisītu sacelšanos un neuzticēšanos draudzē. To nezinot, daudzi draudzes līderi patiesībā ir sacēlušies un neuzticīgi. Viņi neapzināti māca savus sekotājus sacelties caur lietām, ko viņi saka un dara. Viņi nesaprot, kāpēc kāds var būt tiem neuzticīgs un nelojāls. Redziet, viltus ir tāda spēcīga lieta. Kad tu esi pievilts, tu domā, ka melns ir balts un balts ir melns.
Vīzija par neuzticību
Es tiku patiešām saintriģēts caur vīziju, ko Kungs deva Rikam Džoineram viņa grāmatā “Pēdējais izaicinājums.” Viņš aprakstīja vīziju par lielu dēmonisku armiju, kas ir cēlusies kājās un virzās pret draudzi. Galvenais mērķis šai dēmoniskajai armijai bija izraisīt šķelšanos un pretī stāvēšanu katrā iespējamā attiecību līmenī: draudzes nostājas pret citām draudzēm kopā ar viņu mācītājiem u.t.t.. Pat vīri nostājas pret savām sievām un otrādi.
Cits zīmīgs šīs vīzijas aspekts bija ieroči, ar ko bija bruņota šī dēmoniskā armija. Es īpaši ievēroju, ka šķēpi, ko viņi nesa, tika saukti par “nodevību.” Vai ziniet, ka nodevība faktiski ir neuzticības augstākā forma? Interesanti, ka tika nosaukts tikai viens no šķēpiem, un šis šķēps bija “nodevība”! Dārgais draugs, es ticu, ka sātana principiālais ierocis cīņā pret draudzi ir neuzticības un nodevības šķēps.
Kad es to vēroju, es sapratu, ka daudzas draudzes, kas ir piedzīvojušas lielu atkrišanu, ir cietušas tieši neuzticības un nodevības dēļ. Es domāju par vairākiem lieliem Dieva vīriem, ko savā izaugsmē biju ņēmis par paraugu. Tagad viņu kalpošanas ir apturētas vai beigušas darbību. Neuzticība ir spēlējusi vislielāko lomu notikumu izmaiņās.
Vīzijā bija pieminētas četras bultas: apsūdzība, aprunāšana, tenkas un kļūdu meklēšana. No malas šie četri ieroči neizskatās pārāk efektīvi. Viņi pat neizskatās pēc ieročiem, ko velns var lietot. Tomēr pēc tam, kad esmu bijis kalpošanā daudzus gadus, esmu secinājis, ka visiedarbīgākie ieroči velna arsenālā ir tieši šīs lietas. Pirmajā acu uzmetienā vairums nepieredzējušo kalpotāju neievēros šīs no malas tik niecīgās lietas.
Esmu pārliecināts, ka daudzi ir domājuši, ka šīs augstāk uzskaitītās bultas ir mazsvarīgas lietas, ar ko katrs kalpotājs var viegli tikt galā. Velns zina, ka apsūdzības novājina, nolaupa mieru un paralizē apsūdzēto personu. Nav svarīgi, cik nevainīga ir apsūdzētā persona: ja viņš tiek apsūdzēts, viņš kļūst novests apjukuma stāvoklī. Viņš sev jautā: “Kāpēc cilvēki šādi spriež par šo lietu?” Apsūdzības ir tik spēcīgas, ka pēc brīža pat nevainīgi ļaudis pieņem apsūdzības un piekrīt tām. Apsūdzības paralizē apsūdzēto personu. Reiz paralizēti, viņi paliek neaktīvā stāvoklī. Kad izplatās apsūdzības, apsūdzētajai personai pat nav drosmes darboties vidē, kur ir izšļākta čūskas inde. Tenkas, aprunāšanas un kļūdu meklēšana visas ir apsūdzību dažādās izpausmes formas. Šīs lietas novājina, paralizē un sajauc draudzi. Caur to sajukums izplatās draudzes iekšienē.
Apsūdzētajai personai tiek sajaukts prāts, un klausītājiem tiek sajaukts prāts. Pēc tam daudzi nekad vairs nespēj uzvarēt sajukumu. Kādi nespēj saņemt, un kādi nespēj turpināt savu kalpošanu. Tas ir ļoti spēcīgs ienaidnieka ierocis! Nav jābrīnās, ka Bībele mums saka, ka spēks nāks draudzei tikai tad, kad tā būs tikusi galā ar apsūdzētāju. Kamēr tu dzirdi apsūdzētāja balsi, tu kaut kā visu laiku tiksi novājināts.
Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva SPĒKS un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.
Atklāsme 12:10
Vai jebkad esi padomājis, kāpēc pret Dieva vīriem nebeidz plūst apsūdzību straume? Es atceros mācītāju, kas darīja lielu pioniera darbu lielpilsētā. Caur viņu daudzi tika izglābti un daudzi citi kalpotāji tika apmācīti. Tad par viņu izplatījās tenkas un apsūdzības, līdz beigās viņš atstāja šo pilsētu. Viņa kļūdas tika vairākkārtīgi palielinātas, līdz nekas vairāk par viņu netika teikts. Beigās viņš atstāja šo pilsētu un nolika malā savu kalpošanu. Sātana modus operandi ir pavisam vienkāršs – apsūdzi tos tik tālu, līdz tiem vairāk nav uzticības pašiem sev! Apsūdzi tos, līdz neviens sabiedrībā par viņiem vairs labi nedomā. Liec tiem pārtraukt darīt to, ko viņi dara.
Tomēr daudzus gadus pēc darba atstāšanas viņš tika aicināts atpakaļ un tika to cilvēku pagodināts, ko viņš agrāk bija svētījis. Es ticu, ka viņš bija pārsteigts, kad pēc laika redzēja savas kalpošanas augļus. Viņš, iespējams, saprata, ka viņam nebija jāpadodas nebeidzamajiem apsūdzētāja un viņa aģentu sitieniem. Esmu priecīgs sacīt, ka drīz pēc tam viņš atgriezās kalpošanā.
Cita neparasta atklāsme šajā grāmatā bija vīzija, kur dēmoni jāja uz kristiešu mugurām un nevis uz zirgiem. Citiem vārdiem, kristieši tika velna vadīti, pašiem to nezinot!
Es pazīstu mācītāju, kas ir ļoti sekmīgs, lai sašķeltu Kristus miesu. Esmu vērojis viņa kalpošanu pēdējos piecpadsmit gadus, un es jūtu, ka viņš ir īpaša dāvana, kā sašķelt draudzi un radīt pretējas “nometnes” draudzē. Es domāju, ka viņš pat nezina, ka viņa rīcība un lēmumi vada pie frakciju rašanās draudzē. Viņš to dara neatlaidīgi un ar tādu diplomātiju! Viņš izskatās tik cienījams, ka tev nekad neliksies, ka faktiski viņš sašķeļ draudzi grupās. Tikai tad, kad tu sēdi aizmugurē un redzi viņa rīcību, tu sapratīsi, cik bīstams viņš ir.
Es šeit ietveru īsu izvilkumu no Rika Džoinera vīzijas par sātana armijām. Es lūdzu Kungu, lai tu skaidri redzētu velna stratēģiju.
Manā priekšā nostājās tik milzīgi liela dēmoniska armija, ka tai nebija redzams ne sākums, ne gals, ne malas. Tā sastāvēja no atsevišķām divīzijām; katrai divīzijai bija savs karogs. Priekšpulku divīziju nosaukumi bija Lepnums, Paštaisnība, Pašcieņas kāre, Savtīgas ambīcijas, Netaisnas tiesas un Skaudība. Aiz tām, kas man atklājās, bija daudzas citas ļaunas divīzijas. Bet šķita, ka frontes vienības, ko aizņēma šis briesmīgais elles pulks, bija visspēcīgākās. Šīs milzīgās armijas vadonis bija pats Brāļu Apsūdzētājs.
Šīs armijas ieročiem arī bija katram savs nosaukums: Zobeni– Iebaidīšana; Šķēpi– Nodevība; Bultas– Apsūdzība, Tenkas, Mēlnesība un Piesiešanās. Spiegi, apvienoti nelielā ļauno garu grupā ar nosaukumiem Atstumtība, Rūgtums, Nepacietība, Nepiedošana un Miesas kārība, bija izsūtīti šīs armijas priekšā, lai veiktu sagatavošanos pirms galvenā uzbrukuma.
Šīs spiegu grupiņas skaitliskā ziņā bija salīdzinoši mazākas, taču ar spēku tās bija ne mazāk apveltītas kā lielās divīzijas, kas sekoja aiz tām. Tās bija mazas tikai stratēģisku apsvērumu dēļ. Tāpat kā Jānis Kristītājs, tikai viens cilvēks, kam bija dots pārdabisks svaidījums kristīt veselas ļaužu masas, lai tās sagatavotu tā Kunga atnākšanai, līdzīgi arī šīm mazajām ļauno garu grupiņām piemita ārkārtīgi ļauns spēks “kristīt masas” ļaunumā.
Viens vienīgs dēmons– Rūgtums varēja sēt savu indi neskaitāmi daudziem cilvēkiem– pat veselām rasēm un kultūrām. Miesas kārības dēmons varēja uzmākties katram aktierim, filmai un pat reklāmai, uzmetot lipīgus elektrizētā lādiņa mēslus,– tas trāpīja un padarīja nejūtīgas milzīgas tautu masas. Viss tas tika darīts tāpēc, lai sagatavotu ceļu milzīgai ļauno spēku armijai, kas sekoja.
Šī armija izgāja karā speciāli pret Draudzi, bet savā ceļā arī uzbruka katram, kas trāpījās tai ceļā. Es zināju, ka šī gājiena mērķis bija izjaukt nākamo Dieva darbību, kura pārņems savās rokās veselas tautas, pievienojot tās Draudzei.
Šīs armijas pamatuzdevums bija radīt šķelšanos. Tā bija sūtīta uzbrukt jebkuram savstarpējo attiecību līmenim un iespraukties to vidū: starp draudzēm, starp mācītājiem un to draudzēm, starp vīriem un sievām ģimenēs, starp vecākiem un to bērniem un pašu bērnu starpā. Spiegiem vajadzēja izdibināt vājākās vietas draudzēs, ģimenēs un tāpat atsevišķos cilvēkos, kuros valda Atstumtība, Rūgtums, Miesas kārības, tās izmantot un vairot sliktumu, lai pārējās divīzijas tad ar visu savu spēku uzbruktu tieši caur šīm vājībām un pilnīgi uzvarētu savu upuri.
Pats pārsteidzošākais šajā redzējumā bija tas, ka šis karapulks jāja ne uz zirgiem, bet uz kristiešu mugurām! Lielākā daļa no šiem kristiešiem bija labi ģērbti, respektabli un ārēji likās izsmalcināti un izglītoti. Bet šķita, ka šeit bija pārstāvji no dzīves visdaudzveidīgākajiem slāņiem. Šie cilvēki apliecināja kristiešu patiesības ar mērķi nomierināt savu sirdsapziņu, bet savā dzīvē darbojās saskaņā ar tumsības spēkiem. Jo vairāk viņi vienojās ar šiem spēkiem, jo vairāk pieauga tiem piešķirtais dēmons tā, ka šie dēmoni aizvien vieglāk varēja koriģēt šo cilvēku rīcību.
Daudzi no šiem ticīgajiem uz sevis nesa ne tikai vienu dēmonu, bet vairākus, taču bija skaidrs, ka viens no tiem ir galvenais. Galvenā dēmona raksturu noteica tas, kādā divīzijā viņš bija izvirzīts. Kaut arī divīzijas virzījās kopā, bija redzams, ka šī armija atradās uz sabrukuma robežas. Piemēram, Ienaida dēmoni neieredzēja citus dēmonus tieši tāpat kā kristiešus. Skaudības dēmoni apskauda viens otru.
Vienīgā iespēja, ar kuras palīdzību šo karapulku līderi varēja noturēt dēmonus nekarot citam ar citu, bija nepārtraukti fokusēt šo ienaidu, skaudību un tml. uz tiem cilvēkiem, uz kuru mugurām šie dēmoni jāja. Visa tā rezultātā šie cilvēki bieži uzsāka kauju viens ar otru. Es sapratu, ka tieši tā gala rezultātā iznāca tām armijām, kuras izgāja cīņā pret Izraēlu, kad tās nogalināja pašas savus kareivjus. Kad plāni pret Izraēlu bija izjukuši, viņu niknums vairs nebija kontrolējams un tie vienkārši sāka karot cits pret citu.
Es ievēroju, ka šie dēmoni brauca jāšus uz šiem kristiešiem, bet nedzīvoja viņos, kā tas bija ar nekristiešiem. Bija skaidri redzams, ka šiem ticīgajiem vajadzētu tikai nepiekrist saviem dēmoniem un tie tūlīt pat viņus atstātu. Piemēram, ja kristietis, uz kura jāja Skaudības dēmons, tikai sāka pretoties savai skaudībai, šis dēmons ļoti ātri kļuva vājš. Kad kaut kas tāds notika, novājinātais dēmons sāka kliegt un šīs divīzijas līderis nosūtīja visus dēmonus pie šī kristieša, turot to ielenkumā līdz brīdim, kamēr kādi dēmoni atkal varēja jāt uz viņa. Ja tas nedarbojās, dēmoni sāka citēt Rakstus tik sagrozītā veidā, ka cilvēku sāka ietekmēt Rūgtums, Apsūdzība un tml.
Bija skaidrs, ka šo dēmonu spēka avots gandrīz vienmēr bija noziedzības spēks. Bet dēmoni apmānīja kristiešus līdz tādai pakāpei, ka varēja tos izmantot. Tajā pat laikā šie kristieši domāja, ka tos lieto pats Dievs. Tieši tāpēc gandrīz visi šie cilvēki nesa Paštaisnības karogus tā, ka tie aizsedza skatu un aiz viņiem nevarēja saskatīt karogus, uz kuriem bija uzrakstīta šīs divīzijas patiesā būtība.
Ieskatoties dziļāk šajā armijā, es ieraudzīju pašu Brāļu Apsūdzētāju. Es sāku saprast viņa armijas stratēģiju un biju izbrīnījies par tās vienkāršību. Zinot, ka nams, kur valda iekšējs naids, nevar pastāvēt, Brāļu Apsūdzētājs un viņa armija orientējās uz to, lai Draudzē radītu tik milzīgu šķelšanos, ka tās rezultātā Draudze pilnībā atkristu no žēlastības. Bija skaidrs, ka vienīgais ceļš, kā viņš to varēja izdarīt, bija, nostādot kristiešus karā pret saviem pašu brāļiem. Tāpēc, lūk, gandrīz visi šīs divīzijas priekšpulki sastāvēja no kristiešiem vai vismaz tiem, kas sevi uzskatīja par kristiešiem. Katra rīcība, ko uzsāka šie apmānītie kristieši, paklausot Brāļu Apsūdzētājam, tikai spēcināja viņa varu pār tiem. Tas deva pārliecību un spēku Apsūdzētājam un tāpat visiem viņa komandieriem. Bija pilnīgi skaidrs, ka šīs armijas spēks ir atkarīgs no kristiešu piekrišanas darīt ļaunos darbus un atrasties uz šī ļaunā ceļa.
2.nodaļa. Desmit uzticības likumi
1.Organizācijas galvai pirmajam ir jābūt uzticīgam saviem pakļautajiem
Uzticība nav atkarīga tikai no pakļautajiem, kas ir uzticīgi savam vadītājam. Viss, labais vai sliktais, izplatās no virsotnes virzienā uz leju.
Tas ir kā dārga eļļa, kas PIL NO GALVAS BĀRDĀ, Ārona bārdā, un notek uz viņa drēbju vīlēm.
Psalmi 132:2
Viss, kas piemīt galvai, tiks atrasts kalpošanas komandā. Uzticības starta vieta ir organizācijas galvā. Ja galva nav uzticama, viss ķermenis nebūs uzticams.
Vai es varu būt uzticīgs šim cilvēkam?
Tāpēc ir grūti mācīt par uzticību kādās draudzēs. Kādās draudzēs ir nesaprātīgi mācītāji. Kādās draudzēs ir līderi, kas ir neuzticīgi attiecībā pret saviem pakļautajiem visdažādākos veidos. Ir grūti vai pat neiespējami mācīt cilvēkus būt uzticīgiem neuzticīgam līderim. Viņu pārraugs var būt persona, kas krasi atšķiras no savu līdzstrādnieku vides un kas par tiem nerunā neko labu.
Reiz es sarunājos ar vecāko mācītāju. Viņš man stāstīja par maniem palīgiem.
Viņš teica: “Tev ir tik labi cilvēki, kas strādā kopā ar tevi. Viņi ir tik uzticīgi.” Tad viņš ieraudājās: “Bet man ir visi šie velna iedotie palīgi. Kā es gribētu, lai manā komandā būtu cilvēki, līdzīgi tavējiem.”
Es domāju pie sevis: “Ja tu nosauc savus palīgus kā no velna nākušus, ko tu no viņiem sagaidi?” Varbūt tas pie viņa vēl nebija noticis, bet, ja jau viņa mācītāji bija no velna, tad viņam pašam bija jābūt Luciferam! Tāpat kā lojālam palīgam nav jārunā slikti par savu vecāko, arī galva nedrīkst runāt slikti par saviem palīgiem. Viņam ne tikai bija nepiedienīgi runāt šādi par saviem palīgiem, bet viņam arī nebija pieļaujams sacīt šādas lietas kādam, kas nāk no ārpuses.
Es dzirdēju citu pārraugu, kas stāstīja par savu filiāļu mācītājiem kā par “ļauniem cilvēkiem” un “burvjiem.” Tāpat kā jaunākajiem mācītājiem nav jāsaka par saviem vecākajiem, ka tie ir burvji vai ļauni cilvēki, tas nekad nedrīkst nākt no virsotnes.
Kāpēc cilvēki atstāj organizācijas?
Ir ļoti grūti atrasties zem kādas specifiskas vadības. Ir iemesli, kāpēc āfrikāņi appludina Rietumu valstis, meklējot zaļākas ganības. Viņi nebēg projām no savām mājām un ģimenēm. Viņi nebēg projām no Āfrikas klimata. Viņi nebēg projām no saviem draugiem. Viņi bēg projām no sliktiem līderiem!
Ir grūti dzīvot zem valdības, kas apspiež tautu. Ir grūti atrasties līderu varā, kas zog tautas bagātības un nerūpējas par to, lai cilvēkiem būtu labi ceļi, slimnīcas un skolas viņu bērniem. Ir grūti dzīvot vidē, kur tev nav lielas iespējas. Es zinu, ka vairums ganiešu atgrieztos atpakaļ savā zemē, ja viņi to varētu.
Lielākā motivācija darba ņēmējiem!
Ir novērots, ka lielākā motivācija cilvēkiem darba vietās nav nauda. Pašvērtības apziņa un panākumu garša ir augstākā motivācija darba strādniekiem.
Ja kāds kolektīvā nejūtas svarīgs un pieņemts, viņš bieži sāk skatīties uz citu pusi. Organizācijas galvas pienākums (draudzē vai biznesā) ir likt katram justies svarīgam, vajadzīgam un pieņemtam. Šī ir viena no vissvarīgākajām motivācijām, kāpēc cilvēkam, kas strādā tavā vadībā, būt uzticīgam.
Kad es strādāju par ārstu Ganas Veselības ministrijā, es ātri sapratu, ka valdība par mani nerūpējas. Pēc viena nostrādāta gada es nolēmu, ka man būtu labāk ceļa malā pārdot zemesriekstus nekā strādāt Veselības ministrijas pakļautībā. Es vairs nebiju lojāls Veselības ministrijai. Man vajadzēja tikai gadu, lai viņus atstātu. Es aizgāju projām pavisam klusi un nemanāmi.
Organizācijas galva bieži vēlas, lai viņas pakļautie viņu atzīst un godā. Tomēr šai atzīšanai un godāšanai ir jāsākas no galvas virzienā uz leju. Es sacīšu, ka ir grūti un dažreiz pat neiespējami strādāt kāda cilvēka vadībā. Ja tu esi jauns draudzē vai biznesā un tev ir galva, kas par tevi nerūpējas, tev būs grūtas dienas. Es tev ieteiktu atrast tādu vidi un vadītāju, kur tu varēsi justies atzīts un godāts. Dodies projām mierīgs un nesaki sliktas lietas, kad atstāj tos! Mierīgi un klusi aizver visas durvis! Tev varbūt kādu dienu būs vajadzīgs atgriezties atpakaļ caur tām pašām durvīm, ko aizvēri aiz sevis, tāpēc esi uzmanīgs.
Kāpēc es esmu tev uzticīgs!
Kādu dienu jauns mācītājs prasīja savam vecākajam mācītājam: “Vai tu zini, kāpēc es esmu tev uzticīgs?” Vecākais mācītājs pasmaidīja un pajautāja: “Kāpēc?” Jaunais mācītājs teica: “Man šķiet, galvenais iemesls, kāpēc es esmu tev uzticīgs, ir tas, ka tu esi uzticīgs vecākais mācītājs.” Viņš turpināja: “Tas nav tāpēc, ka es būtu mācījies kādus lojalitātes kursus. Tas ir tāpēc, ka tu esi ļoti labs un lojāls attiecībā pret mani.” Viņš piebilda: “Es jūtu, ka tava sirds ir vērsta uz manu labklājību. Es jūtu, ka tu patiešām vēlies, lai es uzplaukstu. Es jūtu, ka tu gribi, lai es tieku dzīvē cik tālu vien tas ir iespējams. Tieši tāpēc es pavisam dabiski atrodu sevi esam tev uzticīgu.” Šis jaunais mācītājs bija atvērts lojalitātes galvenajam principam.
Uzticamība izplatās no organizācijas galvas. Uzticamība audzē vēl vairāk uzticamību!
Padomā par to: vai ir viegli sekot tādam, kas pastāvīgi griežas apkārt kā mākonis un māj tev ar nazi? Vai tu spēsi palikt tuvu tādam, kas pastāvīgi rāda tavā virzienā ar bīstamu asmeni? Protams, ka nē! Tādā pašā veidā nav viegli būt uzticamam ļauniem līderiem (pat ja viņi ir Dieva vīri).
Esmu bieži sacījis, ka, ja es nebūtu mācītājs, man būtu par grūtu atrasties kādās draudzēs. Es atrastu par ļoti grūtu uzdevumu būt uzticīgs kādiem mācītājiem, kam es nevaru ticēt.
No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami.
1.Korintiešiem 4:2
Viena no kardinālajām prasībām attiecībā uz katras organizācijas galvu ir uzticamība!
2.Uzticamība ir atslēga uz strauju izplešanos.
Daudzām draudzēm, biznesiem un indivīdiem ir vajadzīgs satvert uzticamības atslēgu, lai gūtu izaugsmi. Izaugsme katrā vietā var notikt tikai līdz zināmam pilnības stāvoklim. Tas ir tas, ko mēs nosaucam par lokalizētu izaugsmi. Piemēram, tu pārdod produktu, bet tikai zināms cilvēku skaits šajā apkārtnē var šo produktu iegādāties. Pēc kāda laika sabiedrība vairs nepieņems to, ko tu tiem piedāvā, jo tā būs piesātināta un par mazu tava produkta izplatībai. Tāpēc tev vajadzīgs izplesties. Bieži izplešanās notiek uz citu ģeogrāfisko apgabalu rēķina.
Pirms gadiem mūsu draudze saņēma Kunga vadību izplesties dažādās vietās pilsētā. Tas ir rezultējies visai neparastā izaugsmē. Ja mēs būtu palikuši vienā vietā, mums būtu viena draudze, iespējams, tikpat liela, kāda tā ir tagad.
Bet es sekoju Svētā Gara vadībai un iesoļoju vairākās citās vietās pilsētā. Šodien Starptautisko Laithausas (Ceļa rādītāju bāku) kapellu spēks ir daudzkārt vairojies dažādās vietās mūsu pilsētā. Mēs ne tikai esam izpletušies pilsētā, bet mēs arī esam izpletušies vairākos mūsu valsts reģionos Ganā un arī daudzās citās zemēs. Starptautiskās Laithausas kapellas tagad darbojas piecos kontinentos – Āfrikā, Eiropā, Amerikā, Āzijā un Austrālijā. Mēs esam nonākuši vairāk nekā divdesmit dažādās pasaules valstīs. Tās nav vietējās draudzes, kas būtu pieņēmušas Laithausas (Ceļa rādītāju bāku draudžu) vārdu. Tās visas ir mūsu kustības izpausmes, pagarinājumi, sasniegumi, kas nāk no oriģinālā Starptautisko Laithausas kapellu (Ceļa rādītāju bāku draudžu) tīkla, kas sāka veidoties Korle Bu, Akrā, Ganā.
Cilvēki bieži jautā: “Kā tu spēj saglabāt un izplatīt savu darbību visās šajās dažādajās pasaules vietās?” Atslēga ir uzticamība.
Ja tu esi biznesmenis un tev ir veikals kādā apgabalā, tu vari iegūt tikai zināmu naudas daudzumu no šīs vietas. Tev ir vajadzīgs izplesties citās vietās. Dievs ir izplešanās Dievs. Dievs vēlas, lai tev ir lieli sapņi. Tāpēc Viņš lika Ādamam un Ievai piepildīt visu zemi. Kā gan divi cilvēki varēja piepildīt visu zemi ar cilvēku būtnēm? Bet tieši tāds bija Dieva plāns attiecībā uz Ādamu un Ievu.
Tu vari piepildīt pilsētu ar saviem veikaliem, biznesu vai visu, ko tu izgatavo. Ja tu esi mācītājs, viss, ko tu dari, var tikt izplatīts daudzās vietās. Tev var būt daudzas draudzes. Kad es rakstu šo grāmatu, mums ir pāri par četri simti Laithausas draudžu visā pasaulē. Tev ir iespējams izplesties, bet tev ir jāsatver pamatprincipus, kas padara izplešanos par iespējamu. Viena no izplešanās un augšanas atslēgām ir lojalitāte.
Tev būs vajadzīgi uzticīgi ļaudis visās tavas vadītās iestādes sekcijās. Bez lojāliem cilvēkiem, kas atrodas amatā, viss, ko tu darīsi, pēc laika ies mazumā. Es pazīstu draudzes, kas nevēlas pat organizēt māju grupiņas. Viņiem esot bijusi slikta pieredze ar neuzticamiem elementiem, kas ir pārvērtuši mājas grupiņu par spītnieku armiju. Daudzi draudžu stādītāji ir bijuši par lieciniekiem, kā satelītu draudzēs varu ir pārņēmuši anarhistiski mācītāji. Šie mācītājiem nav bijusi cieņa pret autoritāti un draudzes kārtību.
Es pazīstu kādu mācītāju, kas divas reizes iesāka draudzi pilsētā, bet tā bija jāslēdz ciet, jo draudzi pārņēma sacēlušies elementi. Šis pārraugs vairāk nav ieinteresēts draudzes darba stādīšanā vai draudzes izplešanās darbā. Viņš ir noskaņojies palikt ar to darba apjomu, ko viņš spēj kontrolēt vienā vietā. Šajā grāmatā es vēlos jums līdzdalīt Kunga principus un kārtību attiecībā uz lojalitāti. Ja es būtu biznesmenis, es uzskatītu par labāku iegūt savā pakļautībā vienu lojālu personu bez izglītības nekā kādu neuzticamu ar trim MBA un PhD grādiem. Personas kvalifikācija mani tik daudz neietekmē kā viņas uzticamība.
Pirms daudziem gadiem manam tēvam piederēja prestiža viesnīca Akras pilsētā. Mans tēvs uzraudzīja šo viesnīcu, apmeklējot to reizi vai divas reizes dienā. Viņš nezināja, ka viesnīcas pārvaldnieks un strādnieki nav uzticami naudas lietās. Reiz, kad viņš atradās projām, viesnīcā tika izsaukta pārbaude. Izrādījās, ka nauda, ko viņiem bija jāmaksā tās īpašniekam, nekad nenonāca pie mana tēva, jo komanda viesnīcā neiereģistrēja visus ienākumus. Kādu dienu tas viss atklājās, un mans tēvs šķīrās no viesnīcas vadības kolektīva. Mans tēvs man prasīja, vai es nezinot kādu, kas varētu vadīt viesnīcu. Es viņam teicu: “Labi, es zinu kādu, kas būtu godīgs un lojāls attiecībā pret tevi. Bet viņam nav nekādas pieredzes vadīt viesnīcu.” Mans tēvs atbildēja: “Lūdzu, atgādā viņu šurp. Viņš man ir vajadzīgs!”
Un tā, es piezvanīju savam draugam un viņš piekrita uz laiku veikt šo darbu. Pēc tam, kad šis mans draugs bija nostrādājis vienu vakaru viesnīcā, viņa kases ienākumi bija apmēram 150,000 cedis. Iepriekš vienā vakarā viesnīca bija ieņēmusi tikai 10,000 cedis.
Pēkšņi viesnīcas ienākumos bija radies piecpadsmitkārtīgs pieaugums. Vai varat iedomāties! Šie kvalificētie menedžeri laika gaitā bija nozaguši milzīgu naudas daudzumu.
Iepazīstināšana ar vienu uzticamu personu radīja neparastas atšķirības šī biznesa ienākumos. Dārgais biznesa draugs, dārgais politiķi, uzticamu cilvēku parādīšanās tavā darba jomā neparasti ietekmēs tavus rezultātus un tavus ienākumus.
Daudzi vieglprātīgi attiecas pret godīgumu un lojalitāti. Bet mēs darīsim labi, mācoties no Jēzus. Jēzus nemeklēja kvalifikāciju. Viņš meklēja atrast lojalitāti un uzticamību. Skaties, ko Pāvils sacīja par darbiniekiem vai kalpotājiem.
No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami.
1.Korintiešiem 4:2
Uzticība ir nepieciešams kritērijs tavai attīstībai. Tā ir nepieciešama tava biznesam. Tā ir vajadzīga tavai draudzei. Līdztekus visam citam gādā par uzticību. Mācies principus, kas nosaka lojalitāti. Atklāj uzticības un neuzticības likumus. Dievs svētīs tavu roku darbu un to vareni pavairos.
3.Lojalitāte audzē lojalitāti
Tev ir jābūt uzticamam kādiem cilvēkiem. Tev ir jābūt uzticīgam savam Dievam, tev ir jābūt uzticīgam savai draudzei, tev ir jābūt uzticīgam savam dzīvesbiedram un tev ir jābūt uzticīgam saviem draugiem.
Līderis audzē uzticību, esot lojāls pret cilvēkiem, kas viņam seko. Kad ir pienācis laiks taviem sekotājiem tikt atalgotiem, esi uzticīgs viņiem un dari tā, lai tavs solītais atalgojums materializējas. Neatturi svētības no tiem, kas ar tevi gadiem ilgi ir smagi strādājuši. Kad vienam no taviem sekotājiem ir pienākušas bēdas, šis ir īpašs laiks tev parādīt viņam savu uzticību. Dārgais draugs, tavi sekotāji tevi uzmanīgi vēro. Viņi darīs to, ko redzēs tevi darām. Ja tu tos nenodod viņu grūtajā dienā, viņi nenodos arī tevi. Uzticība audzē uzticību!
Līderis audzē uzticību savos sekotājos, esot lojāls pret tiem, kas atrodas augstāk par viņu. Kad Dāvidam bija iespēja nogalināt Saulu, viņš to nedarīja! Viņš bija uzticīgs ķēniņam dotajai autoritātei. Viņš neizrēķinājās ar savu priekšgājēju. Un visi viņa vīri to redzēja.
Tad Abišajs sacīja Dāvidam: "Dievs šodien tavu ienaidnieku saslēgtu ir devis tavā rokā; un tagad ļauj man viņu ar viņa paša šķēpa vienu triecienu piedurt pie zemes; otra trieciena vairs nevajadzēs." Bet Dāvids sacīja Abišajam: "Nenonāvē viņu! Jo kurš gan drīkst izstiept savu roku pret Tā Kunga svaidīto un palikt nenoziedzīgs?" Un Dāvids sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs dzīvo, – nē! Varbūt viņu ķers Tā Kunga roka, varbūt tam pienāks viņa laiks, ka tas mirs, varbūt viņam būs jādodas kaujas laukā un viņš ies bojā. LAI TAS KUNGS MANI PASARGĀ, KA ES SAVU ROKU PACELTU PRET TĀ KUNGA SVAIDĪTO! Nē! Tāpēc ņem tu, lūdzu, šo šķēpu, kas ir viņa galvgalī, un ūdens krūzi, un ejam!"
1.Samuēla 26:8–11
Pēc daudziem gadiem Dāvids tomēr izdarīja kļūdu. Viņš nogalināja vienu no saviem kareivjiem vārdā Ūriju. Dāvids caur šo kļūdu varēja pazaudēt savu dzīvību. Daudzi no viņa līderiem varēja sacelties un viņam uzbrukt. Tomēr tas nenotika. Viņa vīri bija uzticīgi ķēniņa autoritātei. Viņi atteicās nogalināt Kunga svaidīto, jo bija mācījušies no piemēra, kas bija noticis pirms daudziem gadiem. Viņi bija mācījušies “nenogalināt” tēvus.
Līderis audzē uzticību, esot lojāls attiecībā pret saviem draugiem. Kad Dāvids kļuva par ķēniņu, viņš saprata, ka viņa pozīcija bija patiešām priviliģēta. Viņa iecelšanas par līderi laikā viņš meklēja ceļu, kā varētu parādīt laipnību savam vecajam draugam.
Un Dāvids jautāja: "Vai ir vēl kāds pāri palicis no Saula nama? Es tam gribētu Jonatāna dēļ žēlastību parādīt!"
2.Samuēla 9:1
Šie uzticības darbi attiecībā pret draugiem māca citiem par sava līdera patieso raksturu, ar ko viņiem ir darīšana. Cilvēkus pievelk labi raksturi. Cilvēki ir vairāk motivēti sekot kādam ar labu sirdi.
Līderis audzē uzticību, esot lojāls pret savu dzīvesbiedru. Tā kā laulība ir grūta lieta daudziem cilvēkiem, ikvienam, kam ir laulība, ir jāsaredz tā kā līderim. Tu kļūsti dabisks līderis sabiedrības acīs, jo ir redzams, ka tavas mājas dzīves jomas ir kārtībā. Uzticība savam dzīvesbiedram ietver paškontroli un disciplīnu. Ikvienam patīk iegūt līderi ar šādām īpašībām.
Bīskapam pienākas būt nepeļamam VIENAS SIEVAS VĪRAM, sātīgam, prātīgam, godīgam, viesmīlīgam, izveicīgam mācīšanā... tādam, kas LABI VALDA SAVU NAMU, kas bērnus tur paklausībā un pilnā godbijībā. (Bet, ja kas neprot valdīt sava paša namu, kā tas gādās par Dieva draudzi?)
1.Timotejam 3:2,4–5
Līderis audzē uzticību, esot lojāls pret savu paša vīziju. Neviens negrib sekot kādam, kas ir impulsīvs un neparedzams. Pirms daudziem gadiem es apstiprināju savu nodošanos dvēseļu glābšanai un cilvēku nostiprināšanai Kristū. Es joprojām daru šo pašu lietu. Daudz ūdeņu ir aiztecējuši, bet šī vīzija joprojām ir tāda pati – katra dvēsele ir dārga Dievam. Viņš var būt ubags, jurists vai ārsts – katra dvēsele ir dvēsele un ir dārga Dievam. Cilvēks var būt zemesriekstu pārdevējs, prostitūta vai aukle – katra dvēsele ir dvēsele un ir dārga Dievam.
Uzturi šo pašu vīziju dzīvu. Bībele māca, ka tev nav jābiedrojas ar ļaudīm, kas ir gatavi uz piepešām izmaiņām, negaidītiem pagriezieniem un klupieniem. Ir bīstami sēdēt mašīnā pie vadītāja, kas izdara bīstamus, asus manevrus.
Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu un nejaucies starp dumpiniekiem.
Salamana pam.24:21
Vai tu esi līderis? Attīsti uzticamu, stabilu, konstantu un lojālu savu sekotāju grupu, esot lojāls tu pats.
Visbeidzot, līderis audzē uzticību, esot lojāls pret Dievu. Kad tu studēsi Bībeli, tu atklāsi, ka sacelšanas bieži notika pret cilvēkiem, kas nesekoja Dieva gribai. Ļaujiet man izskaidrot kādu svarīgu punktu. Es šeit neapgalvoju, ka katrs, kas piedzīvo nodevību, sacelšanos un neuzticību, atrodas ārpus Dieva gribas. Tad jau iznāk, ka Visuvarenais Dievs darīja kaut ko sliktu, kad Lucifers sacēlās pret Viņu. Vai arī iznāk, ka Jēzus darīja kaut ko nepareizu, kad Jūda Viņu nodeva. Šī lieta nav absolutizējama, un šeit nav iespējams izdarīt kategoriskus slēdzienus. Kādas sacelšanās un nodevības notiek tāpēc, ka atbildīgie indivīdi ir ar sacēlušos garu un dēmoniski inspirēti. Tomēr, kad līderis darbojas ārpus Dieva gribas, tas atver durvis anarhijai un neuzticībai.
Ķēniņš Salamans ir pilnīgs piemērs kādam, kas piedzīvoja neuzticību tāpēc, ka atkāpās no Dieva plāna. Bībele mums saka, ka Salamans atkāpās no Dieva gribas.
Un, Salamanam vecam kļūstot, viņa sirds īpaši pievērsās svešiem dieviem, jo viņa sirds nebija tā atradusi mieru pie Tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds. Un Salamans sekoja sidoniešu dievietei Aštartei un pieķērās amoniešu riebīgajam elkam Milkomam. Un Salamans darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, un viņš nesekoja Tam Kungam tā kā viņa tēvs Dāvids. Toreiz Salamans izveidoja augstieņu svētnīcu moābiešu riebīgajam elkam Kamosam uz tā kalna, kas atrodas pretī Jeruzālemei, tāpat arī riebīgajam amoniešu elkam Moloham. Un to pašu Salamans iekārtoja visām svešām sievām, kādas vien kvēpināja vai arī upurēja kaujamos upurus saviem dieviem. UN TAS KUNGS SADUSMOJĀS PRET SALAMANU...
1.Ķēniņu 11:4–9
Salamana grēku rezultātā Bībele uzsvērti mums paziņo, ka Dievs pacēla trīs ienaidniekus pret Salamanu. Pirmais bija edomietis Hadads.
Un, Salamanam vecam kļūstot, viņa sirds īpaši pievērsās svešiem dieviem, jo viņa sirds nebija tā atradusi mieru pie Tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds. UN TAS KUNGS LIKA CELTIES PRET SALAMANU edomietim Hadadam. Viņš bija no ķēniņa nama pēcnācējiem Edomā.
1.Ķēniņu 11:4,14
Otrs, kas sacēlās pret Salamanu, bija vīrs, vārdā Rešons. Viņš bija Izraēla ienaidnieks visās Salamana dienās. Atdalīti no tā, ko darīja ēdomietis Hadads, šis vīrs Rešons bija kā slazda valgs Salamana kaklā.
Tad Dievs lika celties pret Salamanu Rešonam, Eljadas dēlam, kas bija aizbēdzis no Cobas ķēniņa, sava pavēlnieka, Hadadēzera.
1.Ķēniņu 11:23
Trešā neuzticīgā persona bija Jerobeāms, Nebata dēls.
Vēl tur bija Jerobeāms, efraimietis, Nebata dēls, no Ceredas, Salamana darbinieks. Un viņa māte, vārdā Cerua, bija atraitne, arī viņš sadumpojās pret ķēniņu.
1.Ķēniņu 11:26
Šis vīrs Jerobeāms saņēma pravietojumu no pravieša, saukta par Ahiju. Šis pravietojums norādīja uz Salamana valsts nākotnes sašķelšanos. Šis pravietojums norādīja uz dievišķo elementu nākotnes valsts sašķelšanā.
Tanī laikā, kad Jerobeāms iznāca ārā no Jeruzālemes, viņu ceļā sastapa pravietis Ahija no Šīlo. Bet tas bija aplicis jaunu apmetni. Tie abi bija vieni paši laukā. Un Ahija paņēma jauno apmetni, kas viņam bija mugurā, un saplēsa to divpadsmit gabalos un sacīja Jerobeāmam: Paņem sev desmit gabalus, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: lūk, ES IZRAUŠU ĶĒNIŅA VALSTI no Salamana rokas, un Es iedošu tev desmit gabalus, –
bet šī viena cilts piederēs viņam Mana kalpa Dāvida un Manas pilsētas Jeruzālemes dēļ, kuru Es Sev esmu izraudzījis no visām Israēla ciltīm, – tāpēc ka tie Mani ir atstājuši, ka tie ir liekušies ar savu vaigu pie zemes sidoniešu dievības Ašēras un moābiešu dieva Kamoša, un amoniešu dieva Milkoma priekšā un tāpēc ka tie nav staigājuši Manos ceļos un nav darījuši to, kas ir taisnīgs Manās acīs, un nav ievērojuši nedz Manus likumus, nedz Manas tiesas, kā to gan darīja viņa tēvs Dāvids. ES GAN NEATRAUŠU VISU ĶĒNIŅA VALSTI NO VIŅA ROKAS, un Es viņu atstāju par valdnieku visu viņa dzīves laiku Dāvida dēļ, kuru Es esmu izvēlējis – to, kas ir pildījis Manus baušļus un Manas tiesas,
bet Es atņemšu ķēniņa valsti no viņa dēla rokas, un Es došu to tev – tās desmit ciltis. Bet viņa dēlam Es atdošu šo vienu cilti, lai Manam kalpam Dāvidam paliek Mana vaiga priekšā gaišums visos laikos Jeruzālemē – tanī pilsētā, kuru Es pats Sev esmu izraudzījis, lai tanī ieliktu Savu Vārdu. Tad nu tevi Es paņemšu, un tev kā ķēniņam ir jāvalda pār it visu, kā vien tas tavai dvēselei labpatīk, jo tu būsi ķēniņš pār Israēlu.
1.Ķēniņu 11:29–37
Vēlreiz, lūdzu, nepārprotiet mani. Es nesaku, ka Dievs stāv aizmugurē katram neuzticības gadījumam. Bet šajā gadījumā Bībele ļoti skaidri runā par sacelšanās iemeslu. Uzticība Dievam un Viņa instrukcijām attiecībā uz tevi vadīs tevi pie cilvēku būtnēm, kas būs lojāli attiecībā pret tevi.
Kad Jūda nodeva Jēzu, vai tas nozīmēja, ka Viņš atradās ārpus Dieva gribas? Patiešām nē! Jēzus vienmēr darīja Tēva gribu. Ir tikai divas kalpošanas vai biznesa grupas. Ir kompānijas ar augstu neuzticības procentu, un ir kompānijas ar ļoti zemu neuzticības gadījumu skaitu. Ir draudzes ar lielu skaitu svētību izmantotāju un sacēlušos elementu. Kādās draudzēs notiek jauns nemiers vai dumpis katru mēnesi. Bet citās draudzēs tu atradīsi daudz mazāku neuzticības gadījumu skaitu. Ir ļoti netipiski atrast draudzi ar simtprocentīgu uzticības līmeni.
|
