|
Fragmenti
10.nodaļa
Kā izvairīties no nodevības
Kā mēs varam izvairīties no nodevības briesmām? Es ticu, ka viens no šiem veidiem ir mācīties, kā ar godu, bez sacelšanās mācīt šai personai atstāt organizāciju- to es nosaucu par dievišķīgu atstāšanu.
Dievišķīga atstāšana
Draudzes vai kalpošanas atstāšana, svešvārdā rezignācija, ir kaut kas, kam jānotiek- vai mums tas patīk vai ne. Vairums gadījumos cilvēki nekad nedomā atstāt savas kalpošanas. Tomēr var būt kādi būtiski iemesli, kāpēc notiek atstāšana.
Atstāšana reti notiek mierā
Atstāšana reti tiek veikta sirsnīgā atmosfērā. Aiziešana no draudzes parasti notiek neizpratnē, konfliktos, apsūdzībās, pie sāpošiem ievainojumiem. Esmu visai reti novērojis draudzes atstāšanu, kas notiek mierīgi.
Es ticu, ka ir trīs iemesli, kāpēc atstāšana vai rezignācija var būt bībeliski attaisnojama:
1)Kad tā nāk kā īpaša instrukcija no Tā Kunga.
2)Kad kalpošanā notiek lieli doktrināli pārkāpumi.
3)Kad notiek zīmīgi hroniski morāles pārkāpumi.
Kāpēc ir tik svarīgi atstāt kalpošanu, kas cieš no būtiskām doktrinālām vai morāles novirzēm? Šis nepareizi kultivētais gars beigu beigās skars arī tevi.
Ja tev ir jāaiziet, pastāv kādi standarti vai izturēšanās normas, ko sagaida no tevis pirms aiziešanas, tās laikā pēc tavas aiziešanas. Veids, kā tu viņus atstāsi, ikvienam parādīs, vai tu esi uzticams strādnieks vai tikai kārtējais anarhistrs.
a)Iepriekš jau laikus paziņo par savu nodomu atstāt kalpošanu vai draudzi. Iepriekšējs paziņojums nozīmē vismaz gadu uz priekšu.
b)Aiziešana nekad nedrīkst būt kā pārsteigums. Ja tas nāk kā pārsteigums, tad tas ir ļauns, iepriekš izrēķināts viltus darbs.
c)Ja tev ir jāaiziet, aizej vienatnē. Necenties ietekmēt citus kalpotājus atstāt draudzi kopā ar tevi.
d)Necenties iegūt cilvēku sirdis, pirms tu aizej, atrodot īpašus draugus sev apkārt un attīstot tuvas attiecības ar atbildīgajiem draudzes locekļiem.
Tā darot, tu beigās atstāsi aiz sevis satriektu locekļu grupu, kam jāizvēlas starp attiecībām ar tevi un savu veltījumu draudzei. Tas ir vēl cits iemesls, kāpēc tev vajadzīgs paziņot par saviem nodomiem viņus atstāt ilgi, pirms tas notiek.
e)Esi pateicīgs draudzei, no kuras tu izej, un neizplati sliktas ziņas par tiem pēc tam, kad esi no viņiem aizgājis.
Kas labu atlīdzina ar ļaunu, no tā nama ļaunums neatstāsies.
Sālamana pam.17:13
f)Nesaduļķo ūdeņus, no kuriem esi dzēris, atstājot aiz sevis sajauktu un neziņā novestu cilvēku grupu.
Izsakot ļaunas lietas par draudzi, ko tu tikko kā atstāji, tu saduļķosi ūdeņus un neļausi pārējiem tikt apmācītiem un svētītiem ar kalpošanu, kas tevi ir tik daudz svētījusi.
Vai tā jums vēl par maz, ka jūs ganāties pašās labākajās ganībās? Vai gribat arī savas atlikušās ganības kājām samīdīt? Jums ir skaidrs ūdens dzeršanai. Vai jūs gribat arī atlikušo ar savām kājām saduļķot?
Ecehiēla 34:18
Tas tavā dzīvē atbrīvos lāstu. Tas nevar būt iespējams, ka draudze, kurā tu tiki apmācīts, ir kļuvusi tik ļauna. Iemesls, kāpēc vairums kalpotāju pazūd aizmirstībā pēc aiziešanas no lielas draudzes vai kalpošanas, ir tas, ka caur savas aiziešanas procedūru viņi uzliek paši sev lāstu.
g)Ja tu esi nodomājis dibināt savu draudzi, tev jāpaziņo par savu nodomu savam vecākajam mācītājam. Tu nekādā ziņā nedrīksti sarūgtināt palikušos ar savu aiziešanu.
h)Nedibini jaunu draudzi tuvāk kā 15 km rādiusā no vietas, kur atrodas tava bijušā draudze.
i)Ir nepareizi, lēti un neētiski dibināt draudzi blakus savai mātes draudzei.
j)Tā ir džungļu kārtība nosaukt jauno draudzi tajā pašā vai ļoti līdzīgā vārdā, kāds bija draudzei vai kalpošanai, ko tu atstāji.
Jaunās draaudzes nosaukums nedrīkst nekādā ziņā sniegt neskaidrus signālus un atgādināt par tavu neseno pagātni. Piemēram, ja draudzi, no kuras tu izgāji, sauca Starptautiskais Pļaujas un Dziedināšanas centrs, tu savu jauno draudzi nosauc par Starptautisko Pestīšanas un Dziedināšanas centru.
k)Pēc aiziešanas tev jārunā par vietu, no kurienes tu esi nācis, tikai labi. Tas tev piešķirs cieņu un uzticību.
Jēkaba stils
Ievēro, ka Jēkabs atkāpās no Lābana kalpošanas nepareizā veidā. Viņš aizgāja pēkšņi un negaidīti. Viņa iztrūkums tika atklāts tikai pēc trim dienām. Jēkabs gandrīz saņēma par to lāstu.
Un Jēkabs pievīla aramieti Lābanu, jo neko neteica tam par savu bēgšanu. Un viņš bēga līdz ar visu, kas tam bija, un cēlās un pārgāja pāri upei, un virzījās uz Gileāda kalna pusi. Bet Lābanam trešajā dienā tika paziņots, ka Jēkabs aizbēdzis.
1.Mozus 31:20-22
Tikai caur Dieva iejaukšanos Jēkabs tika pasargāts un Lābans nespēja viņam uzlikt lāstu.
Mozus stils
Ievēro, ka, no otras puses, Mozus atstāja sava sievastēva Jetrus kalpošanu pareizā veidā. Viņš bija bijis kopā ar viņu četrdesmit gadus. Ievēro: pēc tam, kad tas pēc tik daudziem gadiem bija tā noticis, viņš joprojām spēja pieņemt palīdzību un pareizi attiekties pret Jetru.
Un Mozus nogāja atpakaļ pie Jetrus, sava sievastēva, un sacīja tam: "Es gribu doties ceļā un gribu atgriezties pie saviem brāļiem, kas ir Ēģiptē, un redzēt, vai viņi vēl ir dzīvi." Un Jetrus sacīja Mozum: "Ej ar mieru!"
2. Mozus 4:18
Un Mozus izgāja savam sievastēvam pretim... un viņi jautāja viens otram, kā klājas, un tad iegāja teltī... Nākamajā dienā Mozus apsēdās, lai tiesātu ļaudis; un ļaudis stāvēja Mozus priekšā no rīta līdz vakaram. Tagad paklausi mani (Jetru), es tev došu padomu, un Dievs būs ar tevi...
2.Mozus 18:7,13,19
Mozus aiziešanas metode no viņa kalpošanas ir ētiskāka. Tai sekoja svētību izliešanās pēc daudziem gadiem. Mācīsimies visi no šīm stundām. Mana lūgšana ir, lai jūs pārlasītu šīs patiesības vairākas reizes un tās dziļi pārdomātu. Es ticu, ka Tas Kungs jums sniegs pat lielāku izpratni par to, kā izturēties valstībā.
...lai tu zinātu, KĀ PIENĀKAS IZTURĒTIES DIEVA NAMĀ...
1.Timotejam 3:15
Vai sacēlušies nožēlo grēkus?
Kad persona iesaistās nodevībā, vai viņai vēl ir kāda cerība?
Es ticu, ka ne katrs nodevējs ir sacēlies savā visdziļākajā būtībā. Kādi ir nevainīgi, un kādi tādi nav. Atļaujiet man jums norādīt, ka tas nebija tikai Jūda, kas atstāja Kristu Viņa pēdējās stundās. Visi mācekļi, izņemot mīļoto mācekli Jāni, atstāja Kristu, kad tas Viņam bija būtiski svarīgi. Tur pie krusta cīņas karstumā stāvēja tikai daži cilvēki: mīļotais Jānis, Marija, Jēzus māte, un Marija Magdalēna. Pārējie mācekļi nekur nebija atrodami.
Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa māte, Viņa mātes māsa, Marija, Klopas sieva, un Marija Magdalēna. Tad Jēzus, ieraudzījis Savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko Viņš mīlēja, saka mātei...
Jāņa 19:25,26
Pēteris Kristu nolādēja un dievojās, ka viņam neesot nekāda sakara ar Viņu. Neskatoties uz to, Pētera lāsts būtiski atšķīrās no Jūdas lāsta. Es ticu, ka Pētera bēgšana nenāca no sirds, bet bija spontāna emocionāla rīcība, kādu var sagaidīt no vairuma cilvēku ekstremālos apstākļos.
Un kā ar Jūdu? Vai viņš nožēloja grēkus? Bībele saka, ka viņš devās pie augstā priestera, paziņojot, ka ir nodevis nevainīgas asinis.
Un viņš nometa sudraba gabalus Templī, aizgāja un pakārās.
Mateja 27:5
Viņš neatzina, ka ir izdarījis ko sliktu. Vai tā ir grēku nožēla? Atbilde ir: nē, tā nav grēku nožēla. Esmu bieži domājis, kāpēc Jūda netiek uzskatīts kā tāds, kas ir patiesi atgriezies. Atbilde ir vienkārša. Jūda atzina, ka ir darījis nepareizi, bet nenožēloja savus soļus.
Nožēlot grēkus nozīmē apgriezties otrādi un izmainīt savus ceļus. Jūda nekad neizmainījās. Viņš neapgriezās otrādi un neizmainīja savus ceļus. Viņš tikai atzina, ka ir darījis nepareizi, izlēca no dzīves laivas un pakārās! Viņš negribēja nevienu redzēt un ar kādu sastapties. Viņš vienkārši sevi izslēdza no šīs pasaules.
Viņš nespēja paskatīties pārējo mācekļu sejās un to priekšā atzīties, ka ir darījis nepareizi. Esmu redzējis, ka mācītāji atzīst vienu vai divas kļūdas, ko ir darījuši. Bet tas neatnes grēku nožēlu. Atceries, ko es agrāk teicu: savu grēku atzīšana nav tas pats kas grēku nožēla. Daudziem ļaudīm, kas ierodas lūgt atvainošanos, ir “Vai man jāsaka tas, ko viņi man lika teikt?” attieksme.
Viņa prasīja: “Vai man jāsaka tas, ko viņi man lika teikt?”
Reiz radās nesaprašanās starp vīru un viņa sievu. Lietas aizgāja tik tālu, ka bija jāiejaucas draudzei. Pēc daudzām diskusijām atklājās, ka vainīga ir sieva. Vecaju padome prasīja sievai atzīties un atvainoties draudzei un īpaši viņas vīram.
Viņa dusmīga piekrita un gāja no viena vecaja pie nākošā, sakot tiem: “Man ir žēl, ko esmu nodarījusi.” Kad viņa beidzot nonāca pie sava vīra, viņa ar garlaicīgu skatienu sejā apgriezās apkārt un pārējiem prasīja: “Vai man jāsaka tas, ko viņi man lika teikt?”
Dārgais lasītāj, uzdodot šādu jautājumu, viņa apstiprināja, ka patiesībā nemaz nav nožēlojusi savus grēkus. Viņa bija tikai spiesta atzīt savas kļūdas. Tāpēc viņai bija jāprasa: “Vai man jāsaka tas, ko viņi man lika teikt?” Nekad neaizmirsti, ka patiesa grēku nožēla atšķiras no kāda konkrēta grēka atzīšanas.
Reiz es apspriedos ar mācītāja kolēģi, ko darīt, ja sacēlies separātists atgriežas, sakot, ka esot atgriezies no saviem grēkiem. Mēs nācām pie slēdziena, ka nākošie septiņi punkti palīdzēs atšķirt piespiestu atzīšanos par nepareizu lietu darīšanu un patiesu dievišķu grēku nožēlu.
1.Iesākumā visam atzīsties pie sevis un Dieva, ka tu esi bijis sacēlies.
2.Lūdz Dievu pēc Viņa žēlastības un piedošanas.
3.Apliecini savu sacelšanos tiem, pret ko tu esi bijis sacēlies.
4.Pasaki savai sacēlušos grupai, ka tu esi sapratis, ka esi bijis sacēlies. Izskaidro tiem savu lēmumu nožēlot grēkus.
5.Dodies uz draudzi, pret kuru esi bijis sacēlies, un izsūdzi tiem publiski savus grēkus.
6.Izsūdzi savus grēkus kādām citām partijām, kas ir tikušas iesaistītas tavas sacelšanās laikā.
7.Visbeidzot tie, pret ko tu biji sacēlies, piedos tev par tavu sacelšanos un atbrīvos tevi jaunu Dieva svētību saņemšanai.
|
