Kā pareizi iesākt savu kristieša dzīvi, lai tā tālāk attīstītos pareizi? Cilvēka sevis izpratne Bībeles gaismā. Mūsu drošība Kristū kā pamats. Staigāšana Garā, Gara augļi un miesas darbi. Kā salauzt ārējā cilvēka pretošanos. VAI TEV NAV RADUŠIES SEKOJOŠI JAUTĀJUMI?
Vai kristietis var dzīvot Kristū nepārtrauktā uzvarā?
Kāpēc kristiešu dzīves svārstās, dodoties augšup un lejup?
Kāpēc tik daudzi cenšas būt par kristiešiem un cīņu pazaudē?
No kurienes nāk atšķirīgās tradīcijas, ko piekopj dažādās evaņģēlisko kristiešu grupas?
Vai mēs kādreiz sasniegsim stāvokli, kur vairāk netiksim kārdināti?
Vai kristietis var dzīvot laimīgu, uzvarošu, miera pilnu dzīvi?
Vai vispār ir svarīgi būt uzvarētājam?
Ko nozīmē būt uzvarētājam?
Vai mūsu Kungs Jēzus Kristus saskārās ar tiem pašiem kārdinājumiem un tiem pašiem pārbaudījumiem kā pirmais Ādams un vai Viņš pret tiem attiecās tāpat kā Ādams?
Vai mūsu Kungs brīvprātīgi neatlika malā Savas visvarenības un visspēcības stāvokli, kad iemiesojās cilvēkā?
Vai mums iespējams dzīvot tikpat svēti kā Jēzum?
Kāpēc vispār mūsu Kungs nāca uz zemes?
Ko nozīmē vārdi “Viņš kļuva par mūsu ticības iesācēju un piepildītāju”?
Kā mēs atšķirsim miesu no dvēseles un gara?
Ko nozīmē “staigāt Garā”?
Cilvēks ir ar brīvu gribu,- tad kāda ir atbildība par sekmīgu ”staigāšanu Garā”?
Jēzus sacīja: “No jums (no jūsu visdziļākās būtības) plūdīs dzīvā ūdens upes”- Ko tas nozīmē?
Kā mēs izšķirsim “Gara augļus” un diametrāli pretējos “miesas darbus”?
Kāda ir atšķirība starp vārdiem “dievišķā veselība” un “dievišķā dziedināšana”?
Kāda ir atšķirība starp ticību kā Gara augli un ticību, kas balstās uz sajūtām?
Kāda ir atšķirība starp “atklāsmes zināšanām” un pāarliecību, kas rodas, pielietojot piecas cilvēka sajūtas?
Kāda ir atšķirība starp dvēselisku pielūgšanu un “pielūgšanu Garā”?
Kā “nomiršana ar Kristu” nosaka sekojošo “dzīvi Kristū”?
Kāpēc Svētais Vakarēdiens var kļūt par lielu lāstu, kad tas ir radīts būt par vislielāko svētību?
Ko nozīmē Bībeles vārdi, kas saka, ka mēs esam “Kristus kā vīnakoka zari”?
Vai esat pārliecināts, ka kopā ar Kristu būsit uz Dieva godības krēsla?
Ja šo grāmatu lasīsit un uzmanīgi studēsit, jūs iegūsit atbildes uz augstākminētajiem un daudziem citiem jautājumiem, kas var rasties šajā dzīves ceļojumā ar Kristu. Mēs to iesakām ne tikai individuālām studijām, bet arī lūgšanu sapulcēm, Svētdienas skolas nodarbībām un tiem, kas iesoļo Gara pildītā dzīvē, ilgojoties pēc dziļākas dzīves, apslēptas ar Kristu Dievā.
SATURS -
1. KĀ DZĪVOT KĀ UZVARĒTĀJAM KRISTŪ - Atmetot domu, ka kristietim ir jādzīvo nepārtrauktās cīņās, un arī, ka kristietim nav nekas ar sevi jādara.
2. KRISTUS UZVARA – MŪSU DROŠĪBA - Kā iegūt pilnību. Svēttapšana.
3. KRISTUS – “TICĪBAS IESĀCĒJS UN PIEPILDĪTĀJS”
4. STAIGĀŠANA GARĀ
5. GARA AUGĻI DZĪVĀ ŪDENS UPĒS - “Fileo” mīlestība. “Agapao” mīlestība.
6. GARA AUGĻI (turpinājums) - Dvēselisks auglis; ticība kā Gara auglis; dvēseliska vai uz sajūtām balstīta ticība; atziņa, kas nāk caur sajūtām, un atklāsmes zināšanas.
7. MIESAS DARBI - Dvēsele ir kaujas lauks.
8. DVĒSELES IZPAUŠANĀS, KAS PIEPRASA KONTROLI -
9. DVĒSELE - MŪSU EMOCIJU CENTRS - Neatdzimuši, bet labi cilvēki.
Atdzimuši, bet bez Gara piepildījuma.
Atdzimuši, bieži Gara pildīti, bet pārāk atkarīgi no emocijām.
10. KĀ SALAUZT ĀRĒJĀ CILVĒKA PRETOŠANOS - Jēkaba un Vecās Derības piemērs. Jaunās Derības metode.
11. KRISTUS LĪDZĪBAS IZPAUSME - Mūsu staigāšanā; mūsu vienībā, mūsu atkarībā, mūsu attiecībās, mūsu dalībā pie Mielasta.
12. MŪSU ĢIMENES STĀVOKLIS. KĀ BĒRNI - Kā mantinieki un Viņa līdzmantinieki.
|
|
Fragmenti
1. KĀ DZĪVOT KĀ UZVARĒTĀJAM KRISTŪ
2. Korintiešiem 2:14, papl: “Paldies Dievam, kas mūs vienmēr vada uzvarā- kā Kristus uzvaras trofeju- un caur mums visās vietās izplata un dara sajūtamu Dieva atziņas smaržu.”
Kristīgai dzīvei un kalpošanai vienmēr būtu jābūt uzvarošai. Kristus ir mums atpircis uzvarošu kristieša dzīvi līdzīgi kā atpircis un mūs nodrošinājis ar dziedināšanu un grēku piedošanu. Uzvaroša kristīga dzīve nenāks caur cīņām, kaujām un pastāvīgu sevis apspiešanas dzīvi, kas vienīgi noved pie nospiestības, tomēr tā atnāk kā upe, kad tiek novērsta neziņa par Dieva nodrošinājumu un nebībelīgās aizstājējprasības un mēs atļaujam Kristum sākt dzīvot mūsos un caur mums. Efeziešiem 3:14-21.
Vairumam kristiešu dzīve ir kā biržas cenu indekss. Šodien viņi ir augšā un rīt jau lejā. Kādu laiku liekas, ka viņi piedzīvo pastāvīgu pieaugumu augšup un augšup, bet pietiek neliela satricinājuma viņu dzīvē, un viss eksperiments izgāžas. Tomēr Bībele saka, ka Viņš vienmēr vadīs mūs uzvarā. Viens no iemesliem, kāpēc mēs kļūdāmies, ir tas, ka neprotam atdalīt dvēselisku, emociju vadītu staigāšanu no staigāšanas Garā. Par to runāsim šajā grāmatā nedaudz vēlāk. Kad es to kādu dienu izskaidroju klasei, viņu sejas izbrīnā izstiepās jo garas. Vēlāk daži liecināja par pārsteidzošo pārvērtību, ko atnesa šī atklāsme viņu dzīvē.
Vai kristietis spēj dzīvot laimīgu, prieka pilnu un aizraujošu kristīgu dzīvi, kas būs nepārtraukti uzvaroša Kristū? Mēs bez kavēšanās to apstiprinām ar atziņu, ka dzīvē nav problēmu, kas nebūtu atrisināmas.
Es neiebāžu savu prātu smiltīs kā to parunā darīja strauss un atteicās palūkoties apkārt, kādu postu nodarīja divi pasaules kari, arī kari Korejā un Vjetnamā. Es nevēlos neredzēt patvaļas un gangsteru vairošanos un pieaugošo nedrošību sabiedrībā, kas iezīmējas mums visapkārt. Es nevēlos būt akls un neredzēt gaisa varas valdnieku spēku un visus viņa dēmonus, kas bezbailīgi darbojas uz zemes, zinādami, ka viņu gals ir klāt. Kristieši ir tie, kas pirmie saņem viņu sitienus, kamēr pienāk laiks, kad jūt, ka ir pazaudējuši cīņu. Tomēr tie, kas atklāj, ka uzvara jau ir nodrošināta caur Kristu un ka viņu mērķis ir dzīvot Kristū uzvarā, nekad nebūs malā sēdētāji, bet sēdēs uz goda krēsla. Kolosiešiem 3:1-17.
NOMĀKTI, CĪŅĀS PAGURUŠI KRISTIEŠI
Mani pārsteidz tas, ka ir tik daudz sakautu un sirdī salauztu kristiešu. “Es vairs nespēju dzīvot.” ”Es padodos.” “Šī kristiešu dzīve priekš manis ir par traku.” Es nespēju saglabāt savu ticību mūsdienu zinātnes sasniegumu gaismā.” Kristieši ar šādu ticību zemojas zinātnes, izglītības, baiļu, pasaulīgu kārību, baudas un dīkdienības priekšā. Lai arī daudz kas no tā nav cilvēkam aizliegts, nepareizas un nesabalansētas audzināšanas dēļ viņi nespēj izvērtēt lietas pēc būtības un nonāk viltus dievu varā.
Cilvēku radītas, iedibinātas un uzspiestas tradīcijas ir likušas daudzus patiesus, bet vājus kristiešus atstāt savu ticību, kaut gan Bībele nekad nav likusi tradīcijām valdīt pār cilvēku. Attiecībā uz šo tematu vairāk nerunāsim. Atļaujiet tikai man apstiprināt, ka “Viņa jūgs ir viegls,” – tas nes prieku un apmierinājumu un kalpot Kristum ikdienā sniedz patiesu atspirdzinājumu.
Mateja 11:28-30, papl.: “Nāciet pie Manis visi, kas strādājat un esat noguruši un pārslogoti, un Es sagādāšu jums atpūtu- Es atvieglināšu jūs un atspirdzināšu jūsu dvēseles. Uzņemiet uz sevis Manu jūgu un mācieties no Manis; jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgs sirdī, un jūs atradīsit atdusu- tiksit atvieglināti, un atspirgsit un tiksit svētīti savās dvēselēs. Jo Mans jūgs ir patīkams (derīgs, labs)- ne smags, ass vai nospiedošs, bet ērts, žēlsirdīgs un patīkams; un Mana nasta ir viegla un viegli panesama.” (Psalms 147:3; Lūkas 15; Jāņa 10:9; Jesajas 55:1-7; Lūkas 2:10)
Tas, protams, nenozīmē, ka mēs būsim brīvi no kārdināšanām, ka nenāks sātana uzbrukumi, kas tiešā veidā, fiziski nostāsies mūsu ceļā. Jo augstāka mūsu dzīves likme, jo lielākām briesmām esam pakļauti. Jo varenākas būs mūsu garīgās virsotnes, jo smagākas cīņas, lai tās aizsniegtu. Kad sākam izslieties, lai ieņemtu sev ar pilnām tiesībām piederošo atpirkto un nodrošinātu vietu dzīvot ar Kristu debesīs, pienāk lielais debesu princis, tumsības valsts valdnieks, ar visiem saviem palīgspēkiem un dēmonu kohortām nostājas mūsu priekšā un cenšas izsist no mūsu ieņemtās visai cēlās vietas.
UZVARĒTĀJI ATRODAS GODA KRĒSLĀ
Daudzi kristieši nav nekad piedzīvojuši prieku, kas nāk no atrašanās goda krēslā kopā ar Kristu šeit pat, uz zemes, un tāpēc pat nenojauš, kāds pāriplūstošs un atspirdzinošs prieks būs tad, kad atradīsimies uz goda krēsla ar Kristu mūžībā. Galvenais iemesls tam ir sekojošais: mēs nekad neesam mācījušies būt par uzvarētājiem. Kad minam vārdu “uzvarētājs,” mēs nekavējoties it kā sarūkam, it kā gribam kur bēgt. Mēs izjūtam aizturi būt aktīvi iekļāvušies cīņās, garīgās kaujās, itin visā, kas pieprasa miesas prasību nomērdēšanu. Bet pirms es jūs atbrīvoju, atļaujiet sacīt sekojošo: lai mēs spētu aktīvi iestāties agresīvā militārā darbībā, pirmais un galvenais nosacījums uzvaras iegūšanai kaujā ir atļaut Kristum dzīvot un darboties caur mums. Apustulis Pāvils, kurš “cīnījās labo ticības cīņu” un piedzīvoja “nomiršanu Kristū ikdienas,” atzina, ka uzvaroša kristīga dzīve tinas noslēpumā...
|
